Sākoties rudenim, ielās aizvien biežāk parādās lietussargi. Lai arī, iespējams, daudziem tie saistās ar drūmu laiku un lietu, tirdzniecības centrs „Domina” vēlas parādīt, ka ar lietussargu palīdzību dienu var padarīt priecīgāku – šoruden neļauties pelēcībai, bet starot ar krāsainu lietussargu vai jaunu, košu rudens apģērbu zem tā!
Tādēļ līdz pat 11.oktobrim tirdzniecības centra „Domina” centrālajā laukumā ikviensinteresents ir aicināts aplūkot rudenim veltītu izstādi „Kas Tevi šoruden pasargās nolietus?”. Tajā ir redzami krāsaini, garastāvokli uzlabojoši, lielākoties 70. līdz 80. gadulietussargi, kas tā vien aicina – nebēdājies par lietu, labāk staro no prieka! Lietussargupriekštecis ir saulessargs, tādēļ izstādē ir iekļauti arī koķeti saulessargi un dzīvespriecīgiuniversālie lietussargi-saulessargi.
Mūsdienās lietainas dienas bez lietussarga nav iedomājamas, bet, kā izrādās, īstielietussargi parādījušies mūsu ēras 4.- 5.gs. Ķīnā un Japānā, kur tie pagatavoti no smaga,saeļļota zīdkoka papīra. No Ķīnas un Japānas saulessargi un lietussargi izplatījušies pavisu Āziju. 16.gs. saulessargs un lietussargs bija pazīstami arī Eiropā – Portugālē, Itālijā,Spānijā un Francijā.
17.gs. pirmajā pusē Eiropā saulessargi bijuši tikai dāmām, kuras tos izmantoja,dodoties medībās. 18.gs. pirmajā pusē tos sāka pielietot arī citviet sadzīvē, turklāt frančibijuši tie, kas praktisko izgudrojumu pārvērtuši modes atribūtā.
Vēl 19.gs. vidū lietussargs nebija kungu iecienīts, jo valdīja uzskats, ka tos nēsātikai sīkpilsoņi. Savukārt 19.gs. otrajā pusē kungi jau sāka valkāt elegantus lietussargus –spieķus. 19.gs. beigās visi Anglijas džentlmeņi staigāja ar „pilsētas lietussargiem”, un tiekļuva par simbolu pilsētas vīrietim.
20.gs. 30.gados lords Čemberlens Minhenē aizsāka jaunu lietussargu vēsturi – tas noeleganta aksesuāra kļuva par praktisku nepieciešamību lietainā laikā. Bet tieši 1928.gadāparādījās salokāmie „kabatas” lietussargi.
Izstāde „Kas Tevi šoruden pasargās no lietus?” veidota no „Dailes teātra” un „RīgasKinostudijas” lietussargu un saulessargu arhīviem. Informācijas avots par lietussarguvēsturi: makslaplus.lv.
