Sešu gadu laikā valsts uz piespiedu darba veicēju rēķina ietaupījusi vairākus miljonus latu, aprēķinājis Valsts probācijas dienests. Notiesātie remontē skolas, grābj lapas, rīko labdarības pasākumus, šķūrē sniegu un veic citus darbus ar mērķi dot sabiedrībai pēc iespējas lielāku labumu.
Valsts probācijas dienesta (VPD) vadītāja vietniece Ilona Linde norāda, ka, par spīti iespējai sodu izciest ārpus cietuma, aptuveni desmit procenti notiesāto labprātāk izvēlas sēdēt aiz restēm, turklāt atsevišķos gadījumos paši raksta tiesai šādus lūgumus.
Pērn VPD speciālisti tiesā ar iesniegumiem par soda izcietējiem vērsušies 433 reizes, 2009. gadā – 376, savukārt 2008. – 461 reizi.
I. Linde norāda, ka gandrīz visi pieprasījumi par piespiedu darba aizstāšanu ar apcietinājumu tiek apmierināti.
«Ņemot vērā visu masu, tie ir aptuveni desmit procenti, kurus lūdzam apcietināt. Tas liecina par to, ka notiesātajam, visticamāk, piemērots nepareizs sods, jo piespiedu darba laikā probācijas dienests nestrādā, lai mainītu domāšanu – jo cilvēki nāk ar mērķi strādāt, lai būtu maksimāls labums sabiedrībai. Narkomāniem, alkoholiķiem vai vairākkārt sodītiem cilvēkiem tas neko nenozīmē,» pēc pieredzes saka VPD vadītāja vietniece. Iesniegums ir galēja represija, tomēr ir arī tādi notiesātie, jo īpaši ziemā, kuri paši lūdz tiesai, lai viņus apcietina. Aiz restēm viņi saņem pārtiku un var nestrādāt, savukārt, atrodoties uz brīvām kājām, jādomā gan par pārtiku, gan no savas kabatas jāsedz ceļa izdevumi līdz piespiedu darba vietai.
VPD piespiedu darba funkciju no pašvaldībām pārņēma pirms sešiem gadiem, un tad, kā atceras I. Linde, situācija bija haotiska.
Proti, daudzi notiesātie nestrādāja, mānījās un pret darbu izturējās vieglprātīgi. Šobrīd prakse ir mainījusies. «Agrāk mērķis bija nodarbināt pēc iespējas plašāku notiesāto loku, bet šobrīd mērķis jau ir augstāks – nodarbināt cilvēkus pēc iespējas atbilstošāk viņu prasmēm,» saka I. Linde.
Piespiedu darba veicējus var nodarbināt valsts un pašvaldības iestādes, kā arī nevalstiskās organizācijas un reģistrētās reliģiskās organizācijas, jo notiesāto darbs nedrīkst būt peļņa kādam indivīdam. Līdz šim Latvijā noslēgti jau vairāk nekā 1000 līgumu. Pašvaldībām ir pat oficiāli dota iespēja iesniegt VPD prioritāro darbu sarakstu, lai dienests piedāvātu nepieciešamākos speciālistus, tomēr praktiski neviena pašvaldība līdz šim atsaucību nav izrādījusi, norāda I. Linde.
Šā gada pirmajos sešos mēnešos piespiedu darba veicēji nostrādājuši 145 698 stundas un, aprēķinot pēc minimālās darba stundas likmes (Ls 1,083), ļāvuši valstij ietaupīt 157 790 latu. Savukārt pagājušajā gadā ietaupīti 399 000 latu. «Aprēķins veikts, neieskaitot augstāk kvalificēto darbu. Piemēram, bija gadījumi, kad notiesātais pārinstalē informācijas sistēmu datoros. Mēs, protams, varējām viņu nosūtīt grābt lapas, bet šāds risinājums bija lietderīgāks,» saka I. Linde.
VPD vadītāja vietniece atgādina, ka uz notiesāto krēsla nonāk ne tikai slepkavas un zagļi, Temīdas priekšā stājas arī par salīdzinoši nekaitīgākiem pārkāpumiem, piemēram, laikā nepieteiktu maksātnespēju. «Joprojām daļa sabiedrības uzskata, ka piespiedu darbs jāizcieš publiski – kādā parkā vai grāvī ar cirvi rokās un atšķirības zīmi, lai visi varētu to cilvēku saskatīt un nolamāt. Taču tas nav piespiedu darba mērķis,» uzsver I. Linde.
No nākamās pirmdienas 100 stundu ilgo piespiedu darbu sāks veikt bijušais Dailes teātra direktors Aivars Līnis. Viņš norāda, ka atbilstoši likumam nevar izpaust detaļas, taču ar piedāvāto darbu ir apmierināts. «Man piedāvāja darbu, un neatteicos. Iespējams, ka viņiem bija vēl citi darba varianti, taču piekritu jau pirmajam. Pagaidām pret mani attieksme ir korekta – ne lieka laipnība, ne lieki asumi. Kā viss būs praksē, nezinu, bet uzskatu, ka no darba nav jākaunas, drīzāk no zagšanas,» saka A. Līnis.
Avots: nra.lv
