2014. gadā Latvijas filmas izpelnījušās lielu skatītāju interesi kinoteātros un iekarojušas nozīmīgas virsotnes Latvijas televīziju reitingu topos, tādējādi apliecinot, ka Latvijas skatītāji atkal sāk novērtēt pašmāju filmas. Par to 27. janvārī Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijā ziņoja Nacionālā Kino centra (NKC) vadītāja Dita Rietuma.
Saskaņā ar pētījumu kompānijas TNS datiem, 2014. gadā skatītākā Latvijas filma un viena no piecām vispār skatītākajām pārraidēm visos kanālos ir režisoru Māra Putniņa un Jāņa Cimermaņa komēdija “Džimlai-rūdi-rallallā!” (2014), kas gada griezumā apsteigusi visus citus dažādu televīziju raidījumus, filmas un šovus, izņemot dažas Latvijas hokeja izlases spēles Soču olimpiskajās spēlēs un spēļu atklāšanas ceremoniju. Spēlfilmu “Džimlai-rūdi-rallallā!” 11. novembrī kanālā LTV1 vēroja vidēji 258,8 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par četriem gadiem, tādējādi sagādājot filmai otro vietu LTV1 skatītāko pārraižu topā. Savukārt telekanāla LNT skatītāko pārraižu piecniekā ir režisora Jāņa Norda spēlfilma, “Lielā Kristapa” balvas ieguvēja “Mammu, es tevi mīlu “ (2013), kuru 18. novembra svētku programmas ietvaros skatījušies vidēji 152,3 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju.
Trešā skatītākā Latvijas jauno laiku spēlfilma 2014. gadā bija režisora Aigara Graubas “Sapņu komanda 1935” (2012), kuru tajā pašā 18. novembrī Latvijas Televīzijas 1. kanālā skatījušies vidēji 109,9 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju.
No dokumentālajām filmām, kas veidotas ar valsts atbalstu, TV kanālos skatītākā 2014. gadā bija režisores Dzintras Gekas Sibīrijas cikla jaunākā filma “Kur palika tēvi?” (2014), kuru 14. jūnijā LTV 1. kanālā vēroja 94,1 tūkstotis skatītāju. Publikas interesi LTV ēterā izpelnījusies arī Edvīna Šnores dokumentālā filma “Padomju stāsts” (2008), LTV konkursa “Latvijas kods” dokumentālās īsfilmas (2013, 2014) un darbi no scenāristes Dairas Āboliņas un režisores Agitas Cānes-Ķīles vēsturiskās izpētes cikla “Filmas arheoloģija” par populāru padomjlaika spēlfilmu tapšanu.
Kinoteātros 2014. gads bijis zīmīgs ar to, ka pirmoreiz pēc ilgiem laikiem veselas četras Latvijas filmas sasniegušas skatītāju skaitu, kas mērāms desmitos tūkstošu. Ar intensīvu un vairākās izpausmēs novatorisku reklāmas kampaņu visskaļāk izskanējusi režisora Andra Gaujas spēlfilma “Izlaiduma gads”, kuru kinoteātros apmeklējuši 34 438 skatītāji, nākamo vietu skatītāju skaita topā ieņem Māra Putniņa un Jāņa Cimermaņa filma “Džimlai-rūdi-rallallā!” (32 617 skatītāji). Lielu interesi izpelnījusies arī filmu studijā “Rija” tapusī Raiņa lugas “Zelta zirgs” ekranizācija pilnmetrāžas animācijas filmas formātā (21 048 skatītāji), bet ceturto vietu topā ar 17 711 skatītājiem ieņem režisora Jura Kursieša filma “Modris”, kas Nacionālajā filmu festivālā Lielais Kristaps tika atzīta par labāko debiju un saņēma arī skatītāju interneta balsojuma balvu.
Foto: Publicitātes
