21. starptautiskais Baha kamermūzikas festivāls un tā direktore Aina Kalnciema 19. decembrī plkst.18 aicina uz festivāla noslēguma koncertu «Johans Sebastiāns un citi Bahi» Rīgas Sv. Jāņa baznīcā.
Koncertā Latvijas Radio kora solistu, čellista Aināra Paukšēna un ērģelnieka Jāņa Pelšes (pozitīvs) sniegumā skanēs Johana Mihaēla Baha (Johann Michael Bach, 1648–1694), Johana Kristofa Baha (Johann Christoph Bach, 1642–1703) un Johana Sebastiāna Baha (Johann Sebastian Bach, 1685–1750) motetes.
Kā uzsver koncerta veidotāji, Johana Sebastiāna Baha motetes ir vērtējamas kā viens no nozīmīgākajiem baroka laika vokālās daudzbalsības mantojumiem. Diemžēl nav precīzi zināms, cik motetes kopskaitā Johans Sebastiāns sarakstījis: «Mūsdienās bez šaubām par autorību min sešas motetes, no kurām ar īpašu polifonisko sarežģītību izceļas motete dubultkorim «Singet dem Herrn, ein neues Lied». Motetes «Ich lasse dich nicht» autors nav viennozīmīgi apstiprināts – sākotnēji tā pieskaitīta pie Johana Sebastiāna agrīnajiem darbiem, bet tikpat autoritatīvs ir viedoklis, ka tā ir viņa onkuļa – Johana Kristofa Baha kompozīcija. Ne tikai minētā motete, bet arī citi Johanam Sebastiānam piedēvētie agrīnie darbi, mūsdienās tiek uzskatīti par Johana Kristofa iespējamajiem darbiem.»
Arī Johana Kristofa brālis Johans Mihaēls Bahs bija komponists un ērģelnieks. Šīs koncertprogrammas vienojošais elements ir ne tikai komponistu radu raksti, bet motetes žanrs, kas šo triju Bahu daiļradē ir bijis nozīmīgs tieši Mārtiņa Lutera reformācijas kontekstā. Tieši luteriskais korālis kļuva par muzikālo kodolu. Ja Baha senči korāli izmantoja salīdzinoši vienkāršoti, tad Johans Sebastiāns šo principu izvērsa teju līdz pilnībai, tādējādi spēcīgi apliecinot ne tikai savu luterisko piederību un atbalstu tai, bet arī radot unikālu vokālās daudzbalsības mantojumu.
Latvijas Radio kora solisti – soprāni Iveta Apine un Agate Burkina, alti Dace Strautmane un Inga Žilinska, tenori Kārlis Rūtentāls un Normunds Ķirsis, basi Gundars Dziļums un Jānis Kokins – ir Latvijas Radio kora mākslinieki. Kora augstā muzikālā kultūra, inteliģence un unikālā iespēju skaņu bagātība padarījusi to par vienu no labākajiem kamerkoriem pasaulē. Koris aptver plašu muzikālo repertuāru, sākot no renesanses līdz mūsdienu komponistu vissarežģītākajām partitūrām, radot jaunu izpratni par cilvēka balss iespējām. Kopš 1992. gada LRK strādā divi diriģenti – tā mākslinieciskais vadītājs, galvenais diriģents Sigvards Kļava un diriģents Kaspars Putniņš.
Čellists Ainārs Paukšēns absolvējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju. Šobrīd Paukšēns ir Latvijas Nacionālā̄ simfoniskā orķestra čellu grupas mūziķis. Regulāri piedalās baroka skaņdarbu iestudējumos Latvijā, uzstājies Krievijā, Baltijā un Skandināvijā̄, spēlējot gan gambu, gan baroka čellu. Bijis radošās baroka apvienības «Taureņi debesīm» dalībnieks un renesanses mūzikas ansambļa «Ludus» dalībnieks. Ainārs darbojas arī populārās mūzikas jomā (grupa «Kopējā̄ izteiksme» u.c.), ir komponējis mūziku vairākām dokumentālajām un animācijas filmām, radio un TV reklāmām, kā arī sadarbojas ar daudziem Latvijas populārās mūzikas māksliniekiem.
Ērģelnieks Jānis Pelše ir absolvējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas prof. Vitas Kalnciemas ērģeļklasi, iegūstot maģistra grādu. Zināšanas papildinājis Hamburgas Mūzikas un teātra augstskolā (Hochschule fuer Musik und Theater Hamburg) pie prof. Volfganga Cērera (Wolfgang Zerer). Bijis Vecumnieku draudzes un Vācu ev. lut. baznīcas Latvijā Rīgas draudzes ērģelnieks. Darbojies radošajā̄ apvienībā «Taureņi debesīm», atskaņojot baroka kamermūziku. Pelše ir Piņķu Ev. lut. baznīcas draudzes ērģelnieks un muzikālās dzīves vadītājs. Regulāri kā koncertērģelnieks uzstājas Rīgas Domā, Liepājas Sv. Trīsvienības un citās Latvijas katedrālēs.
Diriģents Pēteris Vaickovskis ieguvis maģistra grādu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā̄ kora diriģēšanas specialitātē pie asoc. prof. Sigvarda Kļavas. Teorētiskās un praktiskās zināšanas senajā̄ mūzikā̄ papildinājis Amsterdamas Mūzikas konservatorijā (Conservatorium van Amsterdam) pie profesoriem Josa Fermunta (Jos Vermunt) un Josa van Feldhovena (Jos van Veldhoven). Mācījies trombona spēli pie emer. prof. Boļeslava Voļaka un ērģeļspēli – pie prof. Vitas Kalnciemas. Zināšanas papildinājis arī Dirka Snelinga (Dirk Snelling), senās mūzikas ansambļa «Doulce Mémoire», Mareka Rzepkas (Marek Rzepka), Pola Hiljēra (Paul Hillier) un citu meistaru renesanses vokālās mūzikas un diriģēšanas meistarklasēs. Šobrīd Pēteris ir senās mūzikas ansambļa «Ars Antiqua Riga» dibinātājs un mākslinieciskais vadītājs, kā arī Latvijas Radio kora dziedātājs, vienlaikus šajā̄ korī pildot arī mākslinieciskā̄ vadītāja asistenta pienākumus. 2022.gadā klajā nāks ansambļa “Ars Antiqua Riga” debijas albums «Uģis Prauliņš. Mesa un interlūdijas L'homme armé». Tāpat P. Vaickovskis ir biedrības «Musica Humana» mākslinieciskais vadītājs, pulcējot domubiedrus senās mūzikas un kamermūzikas projektos.
Foto: Publicitātes
