Latvijas Komponistu savienības veidotais festivāls “Latvijas Jaunās mūzikas dienas” (LJMD) šogad noritēs jau desmito reizi, no 1. līdz 6. martam interneta tiešsaistes koncertos no Rīgas, Tallinas un Viļņas koncertzālēm.
Festivāā izskanēs trīspadsmit latviešu komponistu skaņdarbu pirmatskaņojumi. Biļetes uz koncertiem ir pieejamas bezrindas.lv, savukārt, atklāšanas koncerts būs pieejams bez maksas Latvijas Radio 3 “Klasika” mājaslapā.
Jaundarbus šim festivālam radījuši Jēkabs Nīmanis, Georgs Pelēcis, Linda Leimane, Anna Ķirse, Platons Buravickis un citi dažādu paaudžu latviešu komponisti. Tos atskaņos pazīstami latviešu mūziķi – Agnese Egliņa, Rihards Plešanovs, Guntars Freibergs, Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga, Sinfonietta Rīga stīgu kvartets un citi.
Mūzikas jaunradīšana, tāpat mūzikas plūdums no atskaņotāja līdz klausītājam metaforiski pielīdzināms tam, kā elektriskais impulss pārvietojas pa vadiem. Augstvērtīgai mūzikai piemīt izcila vadītspēja, kas nodrošina enerģijas pārnesi. No skaņdarba uz skaņdarbu idejas un stāsti var ceļot – tas jo svarīgi – vismaz divos virzienos. Mēdz teikt, ka mūslaiku komponistiem mugurā nepārtraukti elpo pagātnes diženie meistari. Festivāls “Latvijas Jaunās mūzikas dienas” aicina paskatīties uz šo pieņēmumu no citas puses – ‘laikmetīga mūzika’ nozīmē ne tikai mūzikas sasaisti ar savu laiku, tā ir arī bezgalīga mijiedarbe – vadu saslēgumi – starp skaņu celtnēm un skaņražu paaudzēm. Šī gada festivāla koncerti tiek dēvēti par kājkoncertiem. Tā kā tiešraidi iespējams skatīties jebkur, savu koncertu klausīšanās vietas iesaka paši komponisti. Festivāla ietvaros papildus biļetēm tiek piedāvāti arī divu veidu kājkoncertu abonementi, ko iegādāties sev – divām kājām vai arī diviem draugiem – sešām kājām. Sadarbībā ar interneta žurnālu Satori, līdz pat festivāla sākumam tiks publicēti ieteikumi koncertu klausīšanās vietām.
Festivāla kodolu veido vairākas koncertprogrammas, kuru centrā ir kāds 20. gadsimta maģistrālais darbs, šedevrs, kas mainījis mūzikas attīstības ceļus – Stīva Reiha "Piano Phase", Ģērģa Ligeti “Otrais stīgu kvartets” un Žerāra Grizē "Vortex Temporum". Šie izcilie meistardarbi ir kļuvuši par iedvesmas avotiem latviešu komponistu jaundarbiem, tie kontekstualizē, atsaucas, meditē par šo centrālā darba poētiskajiem un tehnoloģiskajiem aspektiem.
1. martā plkst. 18.00 festivāla atklāšanas koncertā par centrālo darbu ir izvēlēts minimālisma pamatlicēja, amerikāņu komponista Stīva Reiha skaņdarbs “Piano Phase”;
3. martā plkst. 20.00 koncertprogrammā “Ligeti. Laika viļņi” Sinfonietta Rīga stīgu kvarteta interpretācijā būs klausāmi Annas Ķirses, Oskara Herliņa un Armanda Aleksandraviča skaņdarbu pirmatskaņojumi;
4. martā plkst. 20.00 Vokālā grupa “Putni” un Saksofonu kvartets “Atomos” apvienosies kopējā programmā, kurā būs dzirdami gan iepriekš radīti opusi, gan arī Platona Buravicka, Madaras Pētersones un Sabīnes Ķezberes jaundarbi.
5. martā plkst. 19.00 būs iespējams klausīties igauņu laikmetīgās mūzikas ansambļa “Ensemble U” koncertu, savukārt 20:00 lietuviešu dueta “Twenty Fingers Duo” koncertu no Viļņas.
Festivāla noslēgumā, 6. martā plkst. 19.00 franču komponista Žerāra Grizē (1946-1998) monumentālā kamermūzikas opusa “Vortex Temporum” pirmatskaņojums Latvijā un latviešu komponistu Mārtiņa Viļuma un Lindas Leimanes jaundarbi orķestrim ar pārdomām par muzikālo laiktelpu.
Festivālu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, Latvijas Radio 3 “Klasika”, Rīgas Latviešu biedrība, interneta žurnāls “Satori”.
Foto: Publicitātes
