Turpinot tradīciju, Nacionālā Kino centra portāls filmas.lv Līgo svētkos piedāvā jau ceturto tiešsaistes festivālu „Latvijas filmas pasaulē” – vasarīgu filmu izlasi no klasikas līdz Simtgades filmām, bez maksas pieejamu nedēļas garumā, jebkurā laikā līdz 27. jūnijam un jebkurā vietā pasaulē, kur vien ir interneta pieslēgums.
Portāla filmas.lv tiešsaistes festivālu tradīcija dzima 2019. gada Jāņos, kad neviens vēl nenojauta par ārkārtas situāciju, kas pamatīgi ietekmēs kinoskatīšanās paradumus un liks gandrīz visiem pasaules kinofestivāliem izmēģināt tiešsaistes formātu. Šobrīd Latvijas filmas pasaulē turpina tradīciju, svētku laikā piedāvājot visas pasaules tautiešiem svinēt kopā ar Latvijas kino.
Šāgada Līgo svētku programmā iekļauta restaurētas klasikas filmas pirmizrāde par godu kinorežisora Gunāra Pieša (1931-1996) jubilejai – 19. jūnijā režisoram apritēja 90 gadi, un pie skatītājiem nonāk viņa pēdējā spēlfilma Maija un Paija (1990), kas balstīta Annas Brigaderes 1922. gadā sacerētajā pasaku lugā (šogad apaļa jubileja ir arī rakstniecei – oktobrī apritēs 160 gadi kopš viņas dzimšanas). Filma par divām pilnīgi pretēju raksturu meitenēm, Maiju un Paiju, saglabā Brigaderes simboliskos pamatprincipus, izceļot čaklumu, godīgumu un nesavtību kā svarīgus tikumus, bet Gunārs Piesis šo stāstu ornamentējis ar savu īpašo interesi par folkloru, etnogrāfiju un kultūras vēsturi.
Restaurētā versijā šī festivāla programmā skatāma arī līksmi vasarīgā situāciju komēdija Kapteiņa Enriko pulkstenis (1967), režisoru Jāņa Streiča un Ērika Lāča pirmā kopīgā filma, ar kuru abi kursabiedri uzreiz kļuva slaveni, tāpat kā filmas galvenais varonis, palaidnīgais, bet ļoti simpātiskais Tomiņš skolnieka Aivara Galviņa atveidojumā. Svarīga loma šajā gandrīz detektīvstāstā ir arī blēdīgajiem drauģeļiem Džekam un Frīdim; šī ir pirmā filma, kurā uz ekrāna satiekas vēlāk ļoti populārais komiskais duets – Egons Maisaks un Leons Krivāns.
Filmu Maija un Paija un Kapteiņa Enriko pulkstenis restaurācija veikta studijā Lokomotīve ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu, realizējot finanšu līdzekļus Covid-19 ietekmes mazināšanai kultūrā.
Īpaši šīm vasaras festivālam Latvijas Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvā digitalizēts muzikālais pludmales stāsts Vajadzīga soliste (1984, režisors Genādijs Zemels), kas ar gadiem iegūst retro-koncerta šarmu – šīs filmas kultūrvēsturiskā vērtība ir spilgti tēli un melodijas no 80. gadu Latvijas estrādes mūzikas skatuves.
Blakus klasikas perioda filmām šajā vasaras festivālā iekļautas arī divas Simtgades filmas, kas pirmoreiz parādās portāla filmas.lv piedāvājumā visai pasaulei. Režisores Madaras Dišleres debija pilnmetrāžas formātā, spēlfilma Paradīze ’89 (2018), stāsta par tiem pašiem 80. gadiem, bet pavisam citā rakursā – daļēji autobiogrāfiskais pieaugšanas stāsts risinās Atmodas laikā, un mazpilsētas vasara četru meiteņu dzīvē ir nopietnu jautājumu piesātināts laiks, kura emocionālā kulminācija pienāk līdz ar sadošanos rokās leģendārajā Baltijas ceļā.
Savukārt Edmunda Jansona animācijas filma Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi (2019) ir mūsdienu piedzīvojumu stāsts par uzdrīkstēšanos pašiem ietekmēt norises sabiedrībā, un simboliski, ka visenerģiskākie savas apkaimes aizstāvji ir bērni – prātīgais Jēkabs un viņa aizrautīgā māsīca Mimmi, Maskačkas patriote. Kopā ar runājošo suņu pulciņu un viņu vadoni Bosu (ierunājis Andris Keišs) bērni izdomā pārsteidzošu risinājumu, kā izglābt savu priekšpilsētu, lai tajā neieviestos standartizētie lielveikali un debesskrāpji.
Visas tiešsaistē pieejamās filmas var bez maksas noskatīties ne tikai datora pārlūkprogrammās, bet arī izmantojot viedtālruņus un planšetdatorus ar jaunākajām iOS un Android operētājsistēmu versijām.
Līgo svētku tiešsaistes festivāls Latvijas filmas pasaulē veidots ar Latvijas Valsts Kinofotofonodokumentu arhīva un Kultūras informācijas sistēmu centra (KISC) atbalstu.
Portāls www.filmas.lv ir arī Latvijas filmu nozares plašākā datu bāze – tur pieejama kataloga informācija par vairāk nekā 2600 Latvijā uzņemtām filmām, sākot ar 1920. gadu. Portāls tapis pēc Kultūras ministrijas iniciatīvas ar Eiropas Savienības atbalstu, tā izveidē sadarbojas Nacionālais Kino centrs un Kultūras informācijas sistēmu centrs, kas nodrošina portāla tehnisko darbību.
Foto: Publicitātes
