VSIA “Latvijas Koncerti” organizētā “Rīgas Festivāla” ietvaros 13. jūlijā Mazajā ģildē varēs dzirdēt vācu baroka meistara Johana Sebastiāna Baha mūziku. Tembrāli koncerts solās būt daudzkrāsains, jo kopā ar brīnišķīgo Ilzes Grēveles - Skaraines soprānu un Ilzes Reines spēlēto ērgeļpozitīvu klausītāji dzirdēs Māras Botmanes spēlēto baroka čellu un visu Baha izmantoto oboju klāstu - baroka oboja, oboja d'amour un oboja da caccia, ko spēlēs Ieva Nīmane.
“Galvenais iedvesmas avots šai programmai ir Johans Sebastiāns Bahs, jo ikvienai no koncerta dalībniecēm ir savi iemesli mīlēt viņa mūziku. Nenoliedzami ērģelniekiem, kā dižā improvizatora tiešajiem pēctečiem, ir netverami bagātīgs mantojums. Baha 6 svītas čellam solo nereti tiek sauktas par čellistu "Bībeli", un viņa mūzikā tērptie Svēto Rakstu vārdi dziedātāju izpildījumā uzrunā klausītājus. Savukārt, oboja ir instruments, kuru Bahs visbiežāk izmantojis kā obligāto instrumentu kopā ar solistu. Programmas centrā - ārijas no kantātēm un pasijām, solistam ar obligāto instrumentu. Baroka čells un pozitīvs ir svarīgākie solistu pavadoņi, taču šie abi instrumenti sevi parādīs arī solo skaņdarbos. Lai gan lielāko koncerta daļu sastāda oriģinālajiem instrumentiem rakstīta mūzika, tomēr būs arī pāris pārlikumi tieši šādam instrumentu sastāvam, kas atspoguļo vēsturisko praksi - atskaņot mūziku ar pieejamajiem resursiem, pielāgojot atbilstošas tesitūras instrumentus. Lai gan kopā ir muzicēts divatā un trijatā, tomēr šādā sastāvā muzicēsim pirmo reizi, un šī ir ilgi gaidīta tikšanās Johana Sebastiana Baha mūzikā. Programmas noskaņās plašs spektrs - gan dzīvesprieks un enerģija, gan apcerīgums, sāpes un mierinājums,” par koncertu stāsta obojiste Ieva Nīmane.
Programmā “Johans Sebastiāns Bahs” apvienojušās četras mūziķes, kuras ikdienā bieži sastopas ar Johana Sebastiāna Baha mūziku un tās atskaņojumiem vēsturiski informētā veidā. Baroka dižgara daiļrade īpašu vietu ieņem kā dziedātājas Ilzes Grēveles - Skaraines, tā pūšaminstrumentālistes Ievas Nīmanes, čellistes Māras Botmanes un ērģelnieces Ilzes Reines radošajā dzīvē. Viņu lasījumā skanēs gan fragmenti no Baha čella svītām un ērģeļvariācijas, gan soprāna ārijas, kas sabalsotas ar oboju, blokflautu, čellu vai kādu taustiņinstrumentu. Ar nelielām atkāpēm, galvenais akcents šajā koncertprogrammā likts uz Leipcigas periodā tapušajiem vācu lielmeistara darbiem. Zīmīgi, ka oboja ir viens no Baha visiecienītākajiem tā dēvētajiem “obligātajiem instrumentiem” – meistars to “ieaudis” vairāk nekā 200 āriju skaņurakstos!
Koncerti, kas būs dzirdami “Senās mūzikas festivāla” ietvaros:
11. jūlijā Doma baznīcā “Senās mūzikas festivālu” atklās “Vroclavas baroka ansamblis”, kas specializējas vēsturiski informētā atskaņojuma praksē, galveno uzmanību pievēršot mazzināmā un neparastā Centrāleiropas senās mūzikas repertuāra izpētei. Ansambļa rokās atdzimst visdažādākie senās mūzikas paraugi, sākot no kamerdarbiem līdz pat kantātēm un oratorijām, bet ansambļa sirdslieta allaž bijusi poļu renesanses un baroka mantojuma meistardarbi. Ansambļa mūziķu kodolu veido izcili instrumentālisti un dziedātāji no Polijas, Čehijas, Vācijas un Lielbritānijas.
12. jūlijā Rīgas Sv. Pētera baznīcā skanēs “Renesanses un baroka garīgie dziedājumi”. Latvijas Radio koris, diriģents Kaspars Putniņš uzstāsies kopā ar zviedru taustiņu vijoles (niķeļafras) virtuozu Marko Ambrozīni un izcilo klavesīnisti Ievu Salieti. Programmā skanēs skaņdarbi, kurus komponējuši ziemeļvācu baroka lielmeistars Dītrihs Bukstehūde, izslavētais 17. gadsimta vijolmūzikas skaņradis Heinrihs Ignacs fon Bībers un spožais angļu renesanses komponists Viljams Bērds.
14. jūlijā Mazajā ģildē koncertprogrammā “Venēcijas baroka pērles” uzstāsies dziedātāja Elīna Šimkus, Kristīne Stumbure (baroka flautas) un Mauro Pinciaroli (teorba). Programmā skanēs Džirolamo Freskobaldi, Frančesko Bartolomeo Konti, Benedeto Marčello, Klaudio Monteverdi, Luidži Rosi, Alesandro Skarlati, Barbaras Stroci un Džuzepes Torelli mūzika.
14. jūlijā Rīgas Sv. Pētera baznīcā koncertu sniegs Baltijas valstīs vadošā viduslaiku un renesanses vokālā grupa “Schola Cantorum Riga”, kas specializējusies gregoriskā korāļa autentiskajā dziedāšanā. Koncertā ar improvizācijām piedalīsies arī saksofonists Dāvis Jurka.
15. jūlijā Mežotnes baznīcā koncertprogrmmā “Angļu baroka dziedājumi” uzstāsies dziedātāji Aija Veismane, Ansis Bētiņš un Emīls Gilučs, kā arī klavesīniste Veronika Rinkule. “William Byrd Consort” ir vokālais ansamblis, kas atskaņo pamatā renesanses un baroka laika mūzikas programmas. Ansambļa pamatakmens likts 1990-os gados, kad to dibināja diriģents un kontrtenors Andris Veismanis, veidojot Viljama Bērda un Karlo Džezualdo
koncertprogrammas.
15.jūlijā koncertdienu Rundāles pilī iesāks pasākumi bērniem – dažādas radošās darbnīcas un spāņu tautas pasaku, un spāņu komponistu mūzikas iedvesmots muzikāls uzvedums “Brīnišķā pērle”. Muzikālā pasaka būs pārpilna ar neparastiem notikumiem un spilgtiem tēliem. Lomās iejutīsies solisti – Jolanta Strikaite-Lapiņa, Jānis Strazdiņš, Nauris Indzeris, dejotāji – Egija Abaroviča, Reinis Rešetins, Aija Lejas-Sausa. Koncertā piedalīsies arī Rīgas cirka skolas audzēkņi, apvienības “Džezbaroks” mūziķi un sitaminstrumentālists Mārtiņš Miļevskis.
Savukārt 15.jūlija vakarā Rundāles pils dārzā festivālu noslēgs Antonio Vivaldi vijolkoncertu cikls “Gadalaiki” - viens no populārākajiem akadēmiskās mūzikas opusiem, kas piedzīvojis neskaitāmus ieskaņojumus un interpretācijas visā pasaulē. Koncerta pirmajā daļā dzirdēsim Kristofa Vilibalda Gluka, Andrē Kamprā un Žana Batista Lulli skaņdarbus. Kopā ar Valsts kamerorķestri “Sinfonietta Rīga”, diriģenta Andra Veismaņa vadībā, Vivaldi “Gadalaikus” atskaņos izcilais itāļu vijolnieks Džuzepe Giboni, kuru festivāla ietvaros būs iespēja satikt arī Mazajā Mežotnes pilī 14.jūlijā.
Festivālu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Foto: Publicitātes
