Ceturtdien, 6. jūlijā – XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku septītā dienā – līdztekus lielajiem kulminācijas pasākumiem turpinās koncerti, kas izceļ mūsu mūzikas tradīciju bagātību, uz izrādēm aicina amatierteātri un tautu diena “Raduma spēks” Esplanādē un Vērmanes dārzā.
KORU LIELKONCERTS "TĪRUMS. DZIESMAS CEĻŠ"
6.jūlijā plkst.20.00 Mežaparka Sidraba birzī notiks koru mūzikas lielkoncerts, izceļot tautas dziesmu kā kora dziedāšanas sākotni. Pirmo reizi jaunā estrāde koncertā ieskanēsies tik vareni – dziesmā vienosies apmēram 16 000 dziedātāju.
Kopkoris izpildīs tautasdziesmu apdares un tautas dziesmu iedvesmotas oriģinālkompozīcijas, bet kopkora skanējumā būtiska loma būs a cappella dziedāšanai. Lielkoncerta programmā iekļauts gan iepriekšējo Svētku mantojums, gan skaņdarbi, kas mākslinieciski spilgti izsaka latvisko identitāti, tautas brīvību, cieņu pret senču mantojumu, garīgā tīruma meklējumus un nākamības atklāsmes.
DEJU LIELUZVEDUMA “MŪŽĪGAIS DZINĒJS” ĢENERĀLMĒĢINĀJUMS
Latvijas novadu krāsas koši iemirdzēsies deju lieluzvedumā “Mūžīgais dzinējs”, kas iecerēts kā veltījums izziņas kārei un mūžīgās izaugsmes meklējumiem, dejās un stāstos atainojot dažādu laiku Latvijas apceļotāju pieredzēto, sajusto un secināto.
Deju lieluzveduma ģenerālmēģinājums notiks Daugavas stadionā 6.jūlijā plkst.22.00. Lieluzveduma repertuārā iekļautas 33 dejas, no tām trīspadsmit godalgotas jaunrades dejas un septiņas dejas no Latvijas skatuviskās dejas Zelta fonda. Lieluzvedumā piedalīsies 15 tūkstoši dejotāju.
TAUTAS MŪZIKAS KONCERTS “TREJDEVIŅI SPĒLMANĪŠI” UN LATVIJAS MŪZIKAS INSTRUMENTU MEISTARU IZSTĀDE
Tautas mūzikas koncertā 6.jūlijā plkst.18.00 Hanzas peronā godā tiek celta latviešu tautas tradicionālā mūzika – gan autentiska, gan pārtapusi mūsdienu klausītājam saprotamākā skanējumā. 2023. gadā tas tiks veltīts tradicionālajiem latviešu tautas mūzikas instrumentiem, meistariem, kas tos izgatavo un to prasmīgajiem spēlmaņiem mūsdienās.
Koncerta “Trejdeviņi spēlmanīši” klausītāju skaniskajā un vizuālajā fokusā ir dūdas, stabules, kokles, vijole, taures un bungas. Spēlmaņi klausītājiem demonstrēs šo instrumentu skanējumu, interpretējot arhīvos atrodamās deju melodijas un izpildot savu, īpaši šim notikumam radītu autormūziku, kas atklāj katra instrumenta iespējas un mūziķa radošumu. Koncerta sižetisko pamatu veido grupas Iļģi opuss “Mēs deviņi bāleliņi”, kas ir garākā, mums zināmā, latviešu tautasdziesma. Kā simboliskais motīvs koncertu caurvij dzirnakmens. Koncerta norises vietā būs aplūkojami labāko meistaru darinātie tautas mūzikas instrumenti.
KOKĻU MŪZIKAS LIELKONCERTS “LAIKA UPE”
6. jūlija vakarā, plkst.19.00, starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā kokļu lielkoncertā piedalīsies gandrīz 400 koklētāju trīs vecuma grupās, 4 virsdiriģenti un dažādu mūzikas žanru viesmākslinieki. Skanisko pamatu veido vairāku paaudžu latviešu komponistu tautasdziesmu interpretācijas un īpaši lielkoncertam radītie Valta Pūces un Aigara Raumaņa jaundarbi.
Kokles skanējums vienmēr ir skanējis līdzās tautasdziesmai, tāpēc koncerts balstās uz pamatvērtībām – tautasdziesmu, dabu un koklētāju; tā pamatā ir skaņdarbi, kas parāda kokles skanējuma daudzpusību, atskaņojot dažādu laiku latviešu komponistu skaņdarbus.
PŪTĒJU ORĶESTRU KONCERTI BAZNĪCĀS
Pūšaminstrumentu mūzika baznīcās un baznīcas torņos ir sena tradīcija, kuras ieviešana Dziesmu un deju svētku programmā ļauj pilnībā izbaudīt pūtēju orķestru plašās iespējas – no kamermūzikai raksturīgā smalkuma līdz pūtēju apvienotā orķestra spožumam. Latvijas pūtēju orķestri Rīgas baznīcās spēlēs sava repertuāra skaistākos skaņdarbus, aicinot rīdziniekus un galvaspilsētas viesus izbaudīt katra dievnama unikālo akustiku.
Koncerti plkst.19.00 notiks četros dievnamos - Rīgas Mārtiņa Evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Torņakalna baznīcā, Rīgas Jēzus Evaņģēliski luteriskajā baznīcā un Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes evaņģēliski luteriskajā baznīcā.
LATVIJAS AMATIERTEĀTRU IZRĀDES
Kopumā 9 izrādes gaidāmas M. Čehova Krievu drāmas teātrī gan uz Lielās, gan Mazās skatuves. Izrādes spēlēs amatierteātri no Valkas, Limbažiem, Rīgas, Liepājas, Jelgavas, Siguldas, Kuldīgas un Rēzeknes.
TAUTU DIENA “RADUMA SPĒKS”
Visas dienas garumā no plkst.12.00 Vērmanes dārzā un Esplanādē Latvijā dzīvojošās tautības dalīsies ar saviem radumiem – uzskatu, ieradumu un darbību kopumu – tradīcijām, kas nodotas tālāk no paaudzes paaudzē un kas unikālas katrai tautai, kā arī meklējot saikni ar latviešu folkloras un tradīcijas elementiem. Svētku noskaņu papildinās gan vietējie, gan ārvalstu latviešu un ārzemju mākslinieciskie kolektīvi.
Tautu dienā uz četrām skatuvēm kopumā uzstāsies 87 mazākumtautību mākslinieciskie kolektīvi (folkloras kopas, autentiskās dziedāšanas, tradicionālās mūzikas, tautas dziesmu, vokālie, folkloras un instrumentālie ansambļi, tautas deju kolektīvi un ansambļi, tautas instrumentu orķestri, kā arī kori un amatierteātra studija) un individuālie izpildītāji, pārstāvot slāvu, ukraiņu, krievu, poļu, baltkrievu, kazaku, bulgāru, azerbaidžānu, ebreju, romu (čigānu), vācu un lietuviešu tautības. Tāpat tautu dienā varēs redzēt un dzirdēt 5 ārzemju kolektīvus no Vācijas, Ukrainas, Itālijas un Somijas, kā arī 11 ārvalstu latviešu kolektīvus no Igaunijas, Luksemburgas, Vācijas, Zviedrijas, Brazīlijas un Īrijas.
Esplanādē 6.jūlijā Zaļo skatuvi pēc tautu dienas plkst.20.00 uz Zaļās skatuves būs Jēkaba Nīmaņa grupas Jakob Noiman Festival Band dižoncerts, savukārt uz mazās skatuves uzstāsies Rīgas Skolēnu pils folkloras kopa Kokle un plkst.21.00 danči kopā ar postfolkloras grupu Rikši.
Vērmanes dārzā tautu dienas programmu papildinās aušanas, keramikas, pīšanas un citu prasmju meistarklases Amatu sētā.
Plašāka informācija par Svētku norisēm, kā arī aktuāla informācija dalībniekiem un koncertu apmeklētājiem pieejama Svētku mājaslapā www.dziesmusvetki.lv.
Foto: Publicitātes
