Izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa” tiks atklātas divas jaunas izstādes. No 2. februāra līdz 31. martam Lielajā zālē būs skatāma mākslinieka Anša Rozentāla personālizstāde “Skats Apkārt”, savukārt, Intro zālē no 2. februāra līdz 29. februārim apmeklētājiem būs pieejama Beates Poikānes personālizstāde “Lidojumu epizožu parāde”.
Izstāde “Skats Apkārt” iepazīstinās apmeklētājus ar Anša Rozentāla jaunāko gleznu sēriju, kurā mākslinieks pēta ainavu žanra transformāciju caur laikmetīgās mākslas prizmu. Izstāde ir kā sava veida vizuāla eseja, kurā mākslinieks skaidros savu redzējumu par ainavu, tās lomu viņa dzīvē un vienlaikus dabas mūžīgo un mainīgo būtību. Viņa darbos ir redzama izteikta otas triepienu klātbūtne un intensīva krāsu izmantošana, kas veido dinamisku un dzīvīgu vizuālo valodu. Izstādes nosaukums “Skats Apkārt” atspoguļo šo daudzveidību un aicina skatītāju izzināt apkārtējo vidi, pievēršot uzmanību gan plašumam, gan sīkām detaļām. Savos darbos mākslinieks apvieno klasiskos glezniecības elementus ar eksperimentālām tehnikām un medijiem, lai atklātu ainavu kā simbolisku un emocionālu telpu. Skatītājiem tiek piedāvāta iespēja piedzīvot un interpretēt šos darbus, kas ir gan vizuāli pievilcīgi, gan domāšanu stimulējoši, veicinot padziļinātu izpratni par ainavu glezniecību kā mākslas formu.
Savukārt izstādē “Lidojuma epizožu parāde” Beate Poikāne attēlo vilinošo, naksnīgo pieredzi sapņa epizodē. Šī mākslinieciskā procesa sākumpunkts bija Poikānes maģistra darbs Latvijas Mākslas akadēmijas Scenogrāfijas nodaļā – performance “Lidojuma epizožu parāde” (2023), kuru viņa veidoja kopā ar skaņu mākslinieku Andreju Poikānu un horeogrāfi un performances mākslinieci Laimu Jaunzemu. Ietekmes un impulsi lidojuma epizožu atainojumam bijuši Gastona Bašelāra eseja “Gaiss un sapņi: eseja par kustības iztēlošanos” (1943), mīti un leģendas, zinātniska informācija un mākslas vēstures diskursi, bet arī personiskā sapņu pieredze. Izstādē B. Poikāne turpina savu mākslinieciskās pētniecības praksi un pārnes kustību telpā. Skatītājs tiek ieaicināts virknē teātra situāciju, kas izceļ performētājus-objektus kā aktīvus dalībniekus. Scenogrāfija, kas līdzinās debesīm, kinētiskas skulptūras, video darbi un skaņas instalācijas valdzinot ieved skatītāju miglā starp sapni un nomodu. Vide, kurai piemīt darītspēja, aicina skatītāju ļauties sapnim liminālajā telpā starp realitāti un šķietamību.
Ansis Rozentāls 2018. gadā ar maģistra grādu absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības apakšnozari. Šobrīd studē LMA profesionālās doktorantūras programmā. Grupu izstādēs Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Itālijā, Vācijā, Ķīnā, Beļģijā, Ēģiptē u.c. regulāri piedalās kopš 2009. gada.
2021. gadā ieguvis “Latvijas valsts mežu stipendija mākslā” un 2018. gadā – mākslinieka Valdemāra Tones stipendiju. Piedalījies vairāku ēku fasāžu apgleznošanā Rīgā. Aktīvi glezno plenēros un piedalās ārvalstu projektos no kuriem vēlas izcelt projektu Parīzē, kur veselu nedēļu viņš gleznoja Grand Palais Éphémère. Savos darbos izmanto klasisko glezniecību kā primāro savas radošās darbības elementu. Glezniecība, viņaprāt, ir vistīrākais izteiksmes veids un visa pamats.
Beate Poikāne ir māksliniece un scenogrāfe no Latvijas, uzturas Rīgā un Bergenā. Pašlaik studē Skatuves mākslas maģistrantūrā Stokholmas Mākslas universitātē. Ieguvusi maģistra grādu Scenogrāfijā un bakalaura grādu Vizuālajā komunikācijā Latvijas Mākslas akadēmijā. Praktizējot māksliniecisko pētniecību, Beate rada darbus dažādās vizuālās formās, lielākoties teātra performances un instalācijas, kuru vizualitātei raksturīgi stāstniecības elementi. Viņas mākslinieciskās intereses saistās ar skatuves mākslinieka decentralizēšanu, objektu un citu elementu, kas nav cilvēks, nostādīšanu vizuālās dramaturģijas centrā. Viņa pēta to, kā izdomāti naratīvi ietekmē uztveri par apkārtni, kā tie ietekmē informācijas interpretācijas un kāda ir dinamika starp iedomātam pasaulēm un fizisko realitāti.
Foto: Publicitātes
