Lai Latvija spētu konkurēt ar kaimiņvalstīm Igauniju un Lietuvu, kas pēdējos trīs gados ir ievērojami palielinājušas finansējumu mācību līdzekļiem, nodrošinot, ka skolēniem ir pieejami visi kvalitatīvam mācību procesam nepieciešamie materiāli, kā arī lai sasniegtu izvirzītos PISA (Programme for International Student Assessment) mērķus, mūsu valstij papildus nepieciešami aptuveni 14 miljoni eiro gadā tikai mācību līdzekļu nodrošināšanai.
Pašlaik piedāvātais finansējums uz skolēnu ir nepietiekams, un realitātē tas nozīmē, ka katrs skolēns mācību līdzekļu komplektus var saņemt tikai dažos mācību priekšmetos. Trūkstošo nākas segt pašvaldībām, bet, ja tām tāda finansējuma nav, skolēns mācību procesā piedalās bez nepieciešamajiem mācību līdzekļiem.
Ar ieguldījumiem izglītības sistēmā īpaši izceļas Igaunija, kas spēj mērķtiecīgi sasniegt augstus PISA rādītājus. Ja Latvija vēlas panākt Igaunijas rādītājus, mums nāksies investēt izglītībā vismaz tikpat un — ticami — pat vairāk, lai kompensētu esošo plaisu. Latvijā vajadzīgi tūlītēji un ievērojami ieguldījumi. Matemātikas mācību materiālu nepietiekamība jau pamatskolā ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc skolēniem ir zemi rezultāti vidusskolas eksāmenos, taču nedrīkst aizmirst, ka tikpat svarīga ir latviešu valodas un pārējo mācību priekšmetu līdzekļu pieejamība. Nereti mēs esam gatavi eksperimentēt ar citu pasaules valstu izglītības sistēmu inovāciju vai sarežģītu risinājumu ieviešanu izglītībā, taču aizmirstam, ka viss ģeniālais ir vienkāršs. Iespējams, mēs varētu sākt ar to, ka katram bērnam ir nodrošināta mācību grāmata. Ir nepieciešams steidzami palielināt — divkāršot — ieguldījumus izglītības sistēmā un paātrināti radīt labvēlīgus apstākļus, lai Latvija spētu līdzvērtīgi konkurēt ar Igauniju un citiem izglītībā attīstītajiem reģioniem. Tikai tā mēs varēsim nodrošināt, ka Latvijas skolēniem būs pieejami mācību līdzekļi, kas nepieciešami, lai sasniegtu labus rezultātus un sekmīgi piedalītos globālās ekonomikas un sabiedrības attīstībā.
Pašreizējā mācību līdzekļu nepietiekamība Latvijā neatbilst kvalitatīvas izglītības prasībām, un tā skaidri atspoguļojas skolēnu sasniegumos, īpaši matemātikā un dabaszinātnēs. Centralizēto matemātikas eksāmenu rezultāti ir satraucoši zemi un liecina par būtiskām zināšanu un prasmju apguves nepilnībām. Latvijas vidējie centralizēto matemātikas eksāmenu rezultāti liecina par sistemātisku problēmu: pamata zināšanu un prasmju trūkums sākas jau pamatskolā un vidusskolā vai tehnikumos tikai pastiprinās.
Zemie rezultāti tieši ietekmē Latvijas skolēnu nākotnes iespējas konkurēt darba tirgū un studēt augstskolās. Skolēniem trūkst iespējas apgūt priekšmetu atbilstīgi izglītības standartam, jo ir pārāk maz resursu, ar ko ikvienam nodrošināt pieeju nepieciešamajiem mācību līdzekļiem. Kā rāda pedagogu un direktoru aptaujas, skolotājiem akūti trūkst ne tikai grāmatu, bet arī darba burtnīcu, uzdevumu krājumu un pārbaudes darbu paraugu, kas palīdzētu skolēniem nostiprināt iegūtās zināšanas un prasmes. Bez šiem materiāliem, kas ir neaizstājama izglītības procesa sastāvdaļa, skolēniem nevar izpildīt pietiekamu skaitu uzdevumu, atkārtot apgūto vai gatavoties pārbaudes darbiem.
Papildus tam Latvija cenšas sasniegt starptautiskos izglītības kvalitātes rādītājus, piemēram, PISA mērķus, kuros paredzēta skolēnu snieguma uzlabošana matemātikā, dabaszinātnēs un lasītprasmē. PISA testos ik pa trim gadiem tiek pārbaudītas piecpadsmitgadīgo skolēnu zināšanas un prasmes, un Latvijas rezultāti diemžēl atkārtoti atpaliek no Igaunijas, kas izceļas ar augstiem rādītājiem visās trijās jomās. Atšķirība nav tikai statistiska — tā atspoguļo Latvijas izglītības kvalitāti un potenciālās grūtības nākotnē, jo PISA testu rezultāti ir rādītājs, kas ļauj vērtēt skolēnu prasmi veiksmīgi mācīties nākotnē.
Liene Voroņenko, Latvijas Darba devēju konfederācijas izglītības un nodarbinātības jomas vadītāja
