Vecrīgā skatāma Latvijas Arhitektūras gada balvas 2024 izstāde



Brīvdabas izstādē–instalācijā Vecrīgā, Torņa ielā 11, iepretim Arhitektu namam, līdz 2025. gada 31. janvārim skatāma Latvijas Arhitektūras gada balvas 2024 izstāde. Tajā ikviens rīdzinieks un pilsētas viesis aicināts tuvāk iepazīt arhitektūras darbus, kuri šogad atzīti par izcilākajiem.

Latvijas Arhitektūras gada balvas (LAGB) izstāde pilsētvidē kļuvusi par ikgadēju tradīciju, kas aicina turpināt diskusiju par labu arhitektūru plašākā sabiedrībā. Tāpat kā pērn, arī šogad izstāde apskatāma Vecrīgā, Torņa ielā 11, iepretim vēsturiskajam Arhitektu namam — konkursa rīkotāja, Latvijas Arhitektu savienības, mājvietai.

LAGB 2024 brīvdabas izstādē eksponētas 16 konkursa finālistu, tostarp laureātu, darbu fotogrāfijas, kuras papildina īsi apraksti un vietējās atlases žūrijas komentāri latviešu un angļu valodā. Skatītājam ir iespēja uzzināt pamatojumu, kāpēc tieši šie darbi no 54 iesniegtajiem tika virzīti balvas finālā, un salīdzināt nozares profesionāļu vērtējumu ar savu viedokli. Tāpat izstādē izcelts Jaunā Eiropas Bauhaus atzinības ieguvējs, kas šogad oktobrī aizvadītajā ceremonijā tika sumināts pirmo reizi.

LAGB 2024 izstāde Latvijas arhitektūras izcilības izgaismo gan pārnestā, gan tiešā nozīmē, jo risināta kā gaismas instalācija, ko gājēji var aplūkot jebkurā diennakts stundā. Izstāde būs apskatāma līdz pat 31. janvārim, tostarp arī gaismas festivāla “Staro Rīga” laikā.

“Torņa ielas posms, kurā aplūkojama instalācija, ir garš, nelīdzens un ieslīps. Šis reljefa izaicinājums izstādes dizainā risināts ar atjautīgu, tensegrity principos balstītu konstrukciju, kurā spriegojuma un kompresijas līdzsvars nodrošina stabilitāti, vienlaikus piešķirot instalācijai vizuālu vieglumu un atvērtību,” atklāj izstādes koncepcijas autors, arhitekts Ivars Veinbergs.

LAGB 2024 izstāde veidota, izmantojot standarta izmēru materiālus, viegli izjaucamus savienojumus un ir teju bez atgriezumiem, kas demonstrē veidotāju rūpīgu attieksmi pret efektīvu un ilgtspējīgu materiālu lietojumu. Kopā ar Veinbergu izstādes koncepciju realizēja Rihards Vītols un Juris Simanovičs. Tās grafikas dizainu radīja zīmolu un komunikācijas dizaina studija “Associates, Partners et Sons”.

No valsts svētku nedēļas, 11. novembra, ar LAGB 2024 darbiem tiks papildināta arī labākās Latvijas arhitektūras īsfilmu kolekcija, ko veidojis mākslinieks Ēriks Božis un kas skatāma Latvijas Arhitektu savienības YouTube kanālā.

Par Latvijas Arhitektūras gada balvu 2024
Latvijas Arhitektūras gada balva ir nacionālas nozīmes augstākais apbalvojums Latvijas arhitektūrā, kas tiek pasniegts ik gadu. Šogad apbalvojums piedzīvoja jau 29. gadskārtu, un to organizēja Latvijas Arhitektu savienība sadarbībā ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju. Notikuma mērķis ir apzināt un popularizēt Latvijas arhitektūras labākos sniegumus un veicināt arhitektūras augstvērtīgu attīstību, kā arī rosināt diskusijas par to. Šogad konkursā tika pieteikts pēdējos gados lielākais darbu skaits — 54 darbi, no kuriem 16 atlases jeb nacionālā žūrija virzīja finālam.

Lielo gada balvu 2024 jeb Grand Prix saņēma Jaunais Rīgas teātris (“Zaigas Gailes birojs”, “Sarma & Norde arhitekti”). Gada balvu Latvijas arhitektūrā saņēma trīs laureāti — privātmāja Pierīgā “W māja” (arhitektu birojs “space in” — Normunds Kagainis, Mikus Hercs, Matīss Šteinerts), “Viesturdārza kvartāls” (“RUUME arhitekti”) un process “Astra Zariņa — dabas spēks” (nodibinājums “Arhiteksti”, Rudolfs Dainis Šmits, Igors Malovickis, Reinis Saliņš, Andris Dzenis, sadarbībā ar Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA Arhitektūras un dizaina fakultāti, ‘T’ Space / Steven Myron Holl Foundation).

Latvijas Arhitektūras gada balvas 2024 Lielie partneri: Tikkurila, Latvijas Finieris; partneri: Velux, Knauf, Komforts, Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse, JCDecaux Latvija, Gaismas Stils; atbalstītāji: Deko, Neiburgs, Simonswerk, Wallonia-Brussels International, Latvijas Architektūra, Skolnieks Pētnieks Pilsētnieks. Lielais mediju partneris: Delfi. Finālistu filmu tapšanu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Par autoru

Rīts.lv, Latvijas kultūras portāls © 2024 Visas tiesības paturētas