Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs (Rīga, Alberta iela 12-9) no 5. februāra līdz 22. jūnijam aicina uz izstādi “Pastkarte Rozentālam”. Izstāde atspoguļo Rozentāla korespondences vizuāli daudzveidīgāko daļu – gan no tuvām un tālām Eiropas zemēm, gan arī tepat no Latvijas ceļojušas pastkartes.
19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā vēstuļu un pastkaršu sūtīšana bija svarīgākais savstarpējās saziņas veids ar tiem, kas nebija līdzās. Nav iespējams saskaitīt, cik daudz atklātņu pasaulē ir ticis izsūtīts un saņemts. Nav iespējams arī izskaitīt, cik daudz atklātņu ir izsūtījis un saņēmis Janis Rozentāls. Līdz mūsu dienām nonākušas vairāk nekā 500 Rozentāla korespondences vienības, no kurām lielākā daļa glabājas Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja Jaņa Rozentāla kolekcijā. Ir saglabājušās vēstules un atklātnes, kuras māksliniekam sūtījuši ģimenes locekļi, draugi un paziņas; bet daudz ir arī paša Rozentāla rakstītu pastkaršu, vēstuļu vai to melnrakstu. Izstādē “Pastkarte Rozentālam” ir atlasīta pavisam maza daļa no šī krājuma. Galvenokārt tās ir atklātnes, kurās rakstīto vēstījumu papildina īpašs vizuālais noformējums: dabas un pilsētas skatu, arhitektūras pieminekļu un portretu fotogrāfijas, dažādu žanru mākslas darbu reprodukcijas u.c. Tās sniedz priekšstatu par tēliem un ainām, kas šķita saistošas Rozentālam un viņa draugiem, un ir ceļojušas no dažādām Eiropas vietām: Itālijas, Francijas, Vācijas Zviedrijas, Somijas, Krievijas un, protams, Latvijas. Visvairāk atklātņu ceļo starp Latviju un Somiju, Rozentālam sarakstoties ar Elliju, kad viņa ilgāku laiku uzturas savā dzimtenē, viesojoties pie ģimenes.
Rozentāla sūtītās un saņemtās pastkartes ir nozīmīgas vēstures liecības, kas vēsta gan par Rozentāla, viņa draugu un paziņu ceļojumiem un nozīmīgiem dzīves notikumiem, gan arī par 20. gadsimta vētrainajos notikumos zaudēto 19./20. gadsimta mijas pasaules ainu.
