Londonas Karaliskā Koventgārdena opera sezonu noslēdza ar Verdi operas Otello jauniestudējumu (režisors Elija Mo šinskis, diriģents Antonio Papano), kur titullomā spožas kritiķu atsauksmes izpelnījies Latvijas tenors Aleksandrs Antoņenko. Vairāki kritiķi un žurnālisti tenoru pat salīdzinājuši ar vienu no mūsu laikmeta leģendārākajiem šīs lomas atveidotājiem Plasido Domingo.
Lai cik skeptiski mēs izturētos pret salīdzinājumiem mākslas pasaulē, īpaši ciktāl tas attiecināms uz interpretāciju, šāds vērtējums ir ļoti glaimojošs, jo Domingo neapšaubāmi ir viens no 20. gadsimta spilgtākajiem tenoriem, kura sniegumu gan dziedoņa, gandiriģenta ampluā var baudīt vēl šobaltdien, kad nosvinēta jau 40. skatuves jubileja. Savukārt Aleksandrs Antoņenko jau ieguvis būtisku māksliniecisko briedumu un rūdījumu uz pasaules skatuvēm, lai pārliecinoši iekarotu vietu starp labākajiem tenoriem savā paaudzē, tostarp Otello lomā, kas no tenora prasa plašu diapazonu, spēcīgu, dramatisku tembru, Verdi nianšu izpratni, kā arī pārliecinošu aktiermeistarību un psiholoģisko sagatavotību.
Daži fragmenti no sajūsmas pilnajām recenzijām: «Aleksandrs Antoņenko ir pilnībā apguvis vispārzināmo grūto titullomu un viņa augšējās notis izskan patiesi metāliski spoži. Nekas nenodara viņam ne mazāko kaitējumu, un, neuzsverot savu klātbūtni uz skatuves, ar medaino, bet heroisko tembru viņš bieži atgādina pašu Domingo,» raksta Berijs Milingtons laikrakstā London Evenings Standart.
Līdzīgi domā arī Kīts Makdonels no What’s on Stage: «Jaunais latviešu tenors Aleksandrs Antoņenko drosmīgi tiek galā ar daudzajiem izaicinājumiem, un viņa vokālais sniegums atgādina Domingo jaunībā. Ar pārliecinošu skaņu visā diapazonā, viņš vienlīdz labi jūtas, gan ar pilnu jaudu dziedot augstas notis, gan klusāk atsevišķās pārejās. Dramatiski viņš atrod sevi tikai pēdējos divos cēlienos, un viņa nonākšana ārprātā ir pārāk aprēķināta, taču, neskatoties uz to, tā patiesi aizkustina operas fināla risinājumā.» Savukārt kritiķis Entonijs Laiass (Opera Britania), slavēdams dziedātāja sniegumu raksta, ka «[..] Antoņenko nešaubīgi ir viens no lieliskākajiem ārprātīgajiem Otello kopš Džona Vikersa un Džeimsa Makrekena. Abi kopā ar Dezdemonu – Anju Herterosu viņi veidoja operas sapņu sastāvu. Vakara beigās es biju emocionāli satriekts, un, ticiet man, lai to panāktu, patiešām ir jāizdara daudz». Taču visdaiļrunīgāk izteicies Deivids Naiss (The Art Desk): «Kad Antoņenko Otello krīt ceļos, lai zvērētu atriebties par sievas iedomāto nodevību, mūzika un drāma kļūst viens vesels. Gluži tāpat notiek satricinošajā trešā cēliena monologā un sāpju pilnajā kliedzienā «Dezdemona!» pēc slepkavības – pat Domingo, kas visus šos gadus ir bijis Karaliskās operas labākais paraugs Otello lomā, noņemtu cepuri.[..]»
Otello lomā tenors debitēja pirms četriem gadiem Zalcburgas festivālā Rikardo Muti virsvadībā, toreiz gan izpelnoties visai pretrunīgu publikas un kritikas vērtējumu. Turpmākie iestudējumi Vīnes valsts operā, Parīzes Bastīlijas operā (ar Renē Flemingu Dezdemonas lomā), kā arī izrādēs Krievijā un Amerikā, kaldinājuši vienu no spilgtākajiem jaunajiem Otello opermūzikas pasaulē. 2015. gadā gaidāma tenora piedalīšanās Otello jauniestudējumā Milānas operteātrī La Scala, 2016. gadā – jauniestudējums Metropolitēna operā Ņujorkā.
Foto: Publicitātes
