26.janvārī Ārlietu ministrijā, atzīmējot Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas de iure dienu, tiks atklāta izstāde „Diplomātija un māksla. Jāzeps Grosvalds”, kurā būs eksponēti .
Izstāde iepazīstina ar mākslinieku Jāzepu Grosvaldu (1891-1920) - spilgtu personību un latviešu modernisma iniciatoru un viņa ģimeni, kas devusi nozīmīgu ieguldījumu diplomātijas, kultūras un sabiedriskās domas veidošanā no 19.gadsimta vidus līdz 20.gadsimta otrajai pusei. No Grosvaldu ģimenes nāk vairāki diplomāti. 1919.gadā brāļi Oļģerds un Jāzeps ienāca diplomātijā, kaut arī bija guvuši ar mākslu saistītu izglītību un darbojās mākslas laukā.
Oļģerds Grosvalds 1919.gada februārī kļuva par Latvijas delegācijas pie Parīzes Miera konferences sekretāru un dažus mēnešus vēlāk – par Latvijas valdības delegācijas vadītāju Francijā. Ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics aicināja diplomātiskajā dienestā arī Oļģerda jaunāko brāli Jāzepu viņa valodu prasmju un intelekta dēļ, kā arī saskatot viņā diplomātam nepieciešamās īpašības.
Jāzeps Grosvalds dzīves pēdējā – 1919.gada vasarā kļuva par Latvijas delegācijas sekretāru pie Parīzes Miera konferences un decembrī tika ieskaitīts dienestā Latvijas pārstāvniecībā Parīzē. Šajā saspringtajā periodā Jāzeps tomēr atrada laiku arī mākslai. Jāzeps Grosvalds nepiedzīvoja Latvijas atzīšanu de iure 1921.gada 26.janvārī. Par darbu diplomātiskajā dienestā viņa brālis Oļģerds Grosvalds rakstīja: „Es neko jaukāku un lietderīgāku nevarēju iedomāties, kā mūsu kopīgs darbs šai arodā”.
No 1919.gada decembra, kad darbu beidza Latvijas delegācija pie Parīzes miera konferences, līdz 1921. gada 26.janvārim Oļģerds Grosvalds veica delegāta pienākumus Parīzes Miera konferencē un uzturēja sakarus ar Sabiedroto Augstāko padomi. Viņš noorganizēja visas ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica tikšanās Parīzē un izveidoja Latvijas sūtniecību Francijā.
Izstādi organizē Ārlietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju. Ekspozīcijas pamatā ir Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Jāzepa Grosvalda memoriālā kolekcija. Izstādi papildina Latvijas Valsts vēstures arhīva un Ārlietu ministrijas Politiskā arhīva dokumenti. Izstādē apskatāmi unikāli materiāli: fotogrāfijas, vēstules, pastkartes, skices un dienasgrāmatas, kas ataino ārlietu dienesta tapšanu, mākslas dzīves norises un personiskās attiecības. Eksponētie materiāli pārsteidzoši laikmetīgā valodā stāsta par īsteniem Latvijas patriotiem, kuri ar savu erudīciju un darbu veidoja Latvijas valsti kā īpašu nacionālu vērtību.
Ārlietu ministrijā interesentiem izstāde būs apskatāma no 27.janvāra līdz 26.februārim.
Avots: nra.lv
