Valsts Akadēmiskais koris “Latvija” un tā mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais augusta otrajā pusē aicina klausītājus uz 26. Starptautisko Garīgās mūzikas festivālu – gada nozīmīgāko un tradīcijām bagātīgo sakrālās mūzikas notikumu.
Ar programmu “Klusuma vadmotīvs” 26. Starptautisko Garīgās mūzikas festivālu 18. augustā Rīgas Sv. Pētera baznīcā kopā ar Valsts Akadēmisko kori “Latvija” atklās enerģiski spēcīgā latviešu kordiriģente Krista Audere. Skanēs Latvijā reti atskaņoto amerikāņu komponista Deivida Langa mūzika no cikla The Writings un slovēņu komponistes Nanas Fortes opuss Miserere Mei (Latvijas pirmatskaņojums), kā arī latviešu skaņražu Maijas Einfeldes un Andra Dzenīša darbi.
Koncertā Stirnienes Sv. Laurencija Romas katoļu baznīcā 25. augustā Lietuvas Valsts koris “Vilnius” tā mākslinieciskā vadītāja Artūra Dambrauska vadībā atskaņos F. Mendelszona, Dž. Makmilana, V. Augustīna, D. Zakara, kā arī latviešu komponista R. Dubras mūziku. Šis koncerts būs veltīts godināmā bīskapa Boļeslava Sloskāna 130. dzimšanas dienas atceres notikumam un top sadarbībā ar Stirnienes draugu biedrību.
26. augustā Rīgas Domā diriģenta Māra Sirmā vadībā būs iespēja dzirdēt vienu no monumentālākajiem Rekviēmiem – franču romantiķa Hektora Berlioza 1837. gadā komponēto desmit daļu lieldarbu tenoram, korim un lielam orķestrim, kura atskaņojumu autors bija iecerējis ap 400 mūziķu izvērstam sastāvam. Rekviēma atskaņojumā piedalīsies britu tenors Endrū Steipls (Andrew Staples), Valsts Akadēmiskais koris “Latvija”, kā arī Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un Orķestris “Rīga”.
Festivāla noslēgumu 31. augustā Rīgas Sv. Pētera baznīcā svinēsim ar pasaules pirmatskaņojumiem un Ģerģa Ligeti 100 jubilejas atceri. No latviešu komponistu vidus jaunus opusus Valsts Akadēmiskajam korim “Latvija” un diriģentam Mārim Sirmajam radījuši Jēkabs Nīmanis, Aleksandrs Avramecs, Renāts Nikolajs Cvečkovskis un Eiropā jau labi atpazīstamais jaunais slovēņu komponists Matejs Kastelics. Programmā izskanēs arī Ģerģa Ligeti apgaroti ēteriskā darba Lux aeterna (“Mūžīgā gaisma”) nebeidzamais starojums.
Foto: Publicitātes
