Publiskajā telpā izskanējusi ideja, ka 1.–4. klašu skolēni varētu doties brīvlaikā no 7. decembra, kas tiks pagarināts līdz nākamā gada sākumam. Līdz ar to šiem skolēniem tiktu pagarināts mācību gads. Situācija ar vīrusa izplatību katrā pašvaldībā ir atšķirīga, tāpat ir dažādas iespējas pielāgot skolu telpas, izmantot blakus esošas ēkas u.tml., tāpēc Neatkarīgā izglītības biedrība, kurā darbojas daudzu Latvijas skolu direktori, aicina valdību ļaut pašvaldībām un skolām pieņemt lēmumu par to, kā organizēt mācības jaunāko klašu skolēniem. Biedrība norāda, ka skolu vadība un pedagogi ir ieguldījusi ļoti daudz resursu, lai nodrošinātu nepieciešamo distanci, kas brīvlaika gadījumā izrādīsies veltīgi.
“Domājot par mācību procesa kvalitāti, vēlamies, lai jaunāko klašu bērni pabeidz šo mācību semestri klātienē. Mūsu skola atrodas senā ēkā un ir nācies palauzīt galvu, lai visu pielāgotu atbilstoši prasībām, tomēr esam to izdarījuši. Skolēnu klases tiek dalītas pa vairākām telpām, un skolotājs stundas laikā staigā no vienas klases uz otru. Tas nav viegli, bet ir risinājums. Mēs noteikti nevēlamies brīvlaiku no 7. decembra,” norāda Šimona Dubnova Rīgas Ebreju vidusskolas direktore Karīna Brikmane.
“Nav saprotams, kāpēc lēmumu plānots pieņemt valsts līmenī, neļaujot to risināt katrai vietvarai lokāli? Līdz šīs nedēļas pirmdienai mūsu skolā arī vidusskolēni un 8.-9. klašu skolēni varēja mācīties klātienē. Visi nepieciešamie apstākļi tika nodrošināti, pusdienas organizējām pēc īpaša grafika. Bērnu un arī pedagogu vidū nav saslimušo,” stāsta Līvānu 1. vidusskolas direktora vietniece Inese Magdaļenoka.
Virkne skolu vadītāju norāda, ka apzinās šāda lēmuma ietekmi arī uz skolēnu vecāku ikdienu un darba iespējām, un skaidro, ka aizsūtot mājās skolēnus, mājās būs jāpaliek arī vecākiem, kas ģimenēs var radīt papildus stresu. Biedrība norāda, ka, pieņemot lēmumu par garāku brīvlaiku, nav nekādu garantiju situācijas pozitīvai attīstībai, jo viss būs atkarīgs no tā, kā ģimenes aizvadīs svētkus un brīvās dienas. Veselība viennozīmīgi ir prioritāte, taču vienlaikus jāņem vērā, ka katra skola un pašvaldība vislabāk pārzina savu situāciju un var pieņemt izsvērtu lēmumu, neradot papildus satraukumu.
Liela daļa pašvaldību un skolu ir strādājušas, nežēlojot laiku un citu resursus, radušas iespējas nodrošināt skolēniem nepieciešamo distanci un citus drošības nosacījumus. Pedagogi ir gatavi darboties vienlaicīgi vairākās klašu telpās, lai jaunāko klašu skolēni varētu noslēgt mācību gadu, kā ierasts, tāpēc biedrība aicina ļaut katrai skolai un pašvaldībai izvērtēt situāciju un pieņemt lēmumu. Tāpat biedrība norāda, ka ir gatava nākt talkā Izglītības un zinātnes ministrijai, kā arī pašvaldībām, lai izveidotu konstruktīvu plānu ar algoritmiem dažādām situācijām. Cilvēkiem ir lielāka drošības sajūta, ja ir zināms plāns, kā rīkoties neierastās situācijās.
Foto: Valsts kanceleja
