Sarežģīta un nepārskatāma līdzfinansējuma aprēķināšanas sistēma, atšķirīgs līdzfinansējums katrā pašvaldībā, rindas un vietu trūkums pirmsskolās – šīs ir tikai dažas no problēmām, ar kurām ikdienā saskaras jaunie vecāki, meklējot savām atvasēm piemērotāko pirmās izglītības pieredzi. Vai šāda situācija veicina demogrāfijas rādītāju uzlabošanos un drošību par nākotni?
Atbalsts ģimenēm arī darbos
Mana pārliecība, ka pirmsskolas izglītības finansēšanas jomā ir nepieciešamas pārmaiņas, sākās, kad izpētīju, kā veidojas mācību maksa un ko sedz vai nesedz pašvaldība. Kā divu bērnu tēvam, man ir pieredze gan ar privāto, gan pašvaldības pirmsskolu, tāpēc redzu, kā ģimenes tiek nostādītas nevienlīdzīgā situācijā. Ja nav vietas pašvaldības pirmsskolā vai kāda cita iemesla dēļ esi izvēlējies privāto pirmsskolu, arī visa atbildība tiek uzlikta uz taviem pleciem, nedomājot par to, kurš īsti ir vainīgs pie radušās situācijas? Ja ņemam vērā, ka bērniem ir arī hobiji, viņi apmeklē pulciņus, kur arī bieži vien nepieciešami vecāku līdzmaksājumi, kopējais finansiālais slogs veidojas gana liels un rodas jautājums – kā šī realitāte ir savienojama ar valstsvīru aicinājumiem veidot kuplas ģimenes un audzināt bērnus Latvijā?
Drošības sajūta par nākotni
Lai gan sākotnēji varētu šķist, ka tā jau ir tikai pirmsskola, tie ir mazi bērni, kuri vēl neiet skolā, patiesībā visas lietas ir cieši saistītas. Ja ģimenes jutīsies droši un nebūs jāraizējas par pirmsskolas pieejamību un to, vai nebūs jāstrādā divos darbos, lai varētu atļauties bērna izglītošanu, pieļauju, ka daudz vairāk jaunās ģimenes lems par labu arī otrajam un trešajam bērnam. Ģimenēm jābūt ne tikai drošības sajūtai, bet arī brīvām izvēles iespējām, domājot par piemērotāko pirmsskolu, nevis jāraizējas par to, kurā pašvaldībā deklarēties, lai būtu vieta vismaz kādā pirmsskolā. Tas ir pirmais izglītības posms, kad ir īpaši svarīgi, lai bērns justos labi, droši, lai apkārtējā vide būtu atbilstoša un vienlaikus viņš saņemtu arī kvalitatīvu izglītību. Mūsu ģimenes gadījumā tika nomainīti četri bērnudārzi, kamēr atradām īsto, bet zinu, ka ir ļoti daudzas ģimenes, kurām nav izvēles iespēju.
Vienota un saprotama sistēma
Nenoliedzami, esam pateicīgi, ka ir rasta iespēja nodrošināt līdzfinansējumu, tomēr jāpiebilst, ka līdzfinansējuma aprēķināšanas kārtība nav pārskatīta kopš 2015. gada, bet šajā laikā ir būtiski mainījusies gan ekonomika, gan sabiedrība kopumā, gan arī demogrāfiskie rādītāji. Un tas, diemžēl, netiek ņemts vērā.
Vēl viena no lietām, kas mulsina vecākus, ir līdzfinansējuma atšķirības dažādās pašvaldībās. Vēlos ticēt, ka katra pašvaldība dara visu iespējamo, lai spētu nodrošināt augstāko iespējamo līdzmaksājumu, tomēr vienota sistēma ar caurspīdīgu un viegli saprotamu līdzfinansējuma aprēķinu kārtību būtu liels solis uz priekšu. Tas noņemtu zināmu slogu arī no pirmsskolu pleciem, jo daudzi bērnudārzi šobrīd aktīvi strādā pie tā, lai skaidrotu vecākiem, kā veidojas līdzmaksājums, tomēr atšķirības starp pašvaldībām atkal nostāda ģimenes nevienlīdzīgā situācijā.
Vecāku iniciatīva pārmaiņu sākšanai
Domājot par atbalstu vecākiem un rūpēm par jaunajām ģimenēm ne tikai vārdos, bet arī darbos, nav nepieciešams uzreiz piedāvāt 100% finansējumu visiem. Ir skaidrs, ka pašvaldību budžets ir ierobežots, ir daudzi risināmie jautājumi, bet šoreiz stāsts ir par gatavību diskusijai, par reālu vēlmi īstenot pozitīvas pārmaiņas, piemēram, rodot iespēju nodrošināt 10% līdzfinansējuma pieaugumu tuvāko divu gadu laikā. Cenas aug teju visās kategorijās un pašvaldību līdzfinansējumam būtu atbilstoši jāaug tām līdzi. Tieši tāpēc esmu uzsācis iniciatīvu – parakstu vākšanu platformā manabalss.lv, lai rosinātu diskusiju un mudinātu politikas veidotājus ieklausīties un kopīgiem spēkiem meklēt risinājumus.
Divu bērnu tēvs, sabiedriskās iniciatīvas autors Aleksis Korejevs
Foto: Ilustratīvs
