Latvijas Nacionālais vēstures muzejs aicina apmeklēt ārtelpas stendu izstādi “Lielais Ziemeļu karš Baltijā (1700–1721)”, kas veltīta 300. gadskārtai, kopš noslēdzās vērienīgākais militārais konflikts starp Baltijas jūras reģiona lielvalstīm 18. gadsimta sākumā.
Izstāde bez maksas apskatāma Rīgā, Esplanādē (alejā gar Kalpaka bulvāri) no 2021. gada 20. jūlija līdz 10. augustam.
Lielais Ziemeļu karš bija pēdējā no militārajām sadursmēm vairāku “ziemeļu karu” plejādē, kas kopš 16. gadsimta vidus periodiski izcēlās starp Baltijas jūras lielvalstīm par varas un ietekmes nostiprināšanu reģionā. Lielais Ziemeļu karš kardināli mainīja Ziemeļeiropas ģeopolitisko situāciju uz gadsimtiem, bet kara notikumi tieši ietekmēja ikviena cilvēka dzīvi Baltijā, tostarp Latvijas teritorijā.
Izstādē ne tikai uzsvērts Lielā Ziemeļu kara militāri politiskais raksturs, bet reizē arī uzskatāmi rādīts, ka dramatiskie kara notikumi (kaujas, aplenkumi, masveida postījumi laukos un mēra epidēmija) pirms 300 gadiem norisinājās pavisam tuvu – Spilves pļavās, Daugavgrīvas cietoksnī un Rīgas priekšpilsētās, pie Jēkabpils, Mūrmuižas, Blomē, Raunā jeb teju ikkatrā Latvijas pagastā un pilsētā. Bagātīgais vizuālais materiāls piedāvā “ceļot laikā”, pirmoreiz tik plaši vienkopus ieraudzīt Rīgas un citu Latvijas vietu vēsturisko ainavu 18. gadsimta gravīrās, salīdzināt seno kauju ainās redzamās vietas ar mūsdienām.
Izstādes tapšanā izmantotas Latvijas Nacionālā vēstures muzeja un citu atmiņas institūciju krājumā glabātās vizuālās liecības, arī līdz šim reti publicēti rakstītie avoti. Kaujām un aplenkumiem Baltijā no 1700. līdz 1710. gadam ļauj izsekot detalizētās batāliju gravīras, kas veidotas pēc zviedru inženiera Johana Litena un citu autoru zīmējumiem. Līdztekus gravīrām pirmoreiz tik plaši apskatāma arī virkne Lielā Ziemeļu kara piemiņas medaļu, kuru autori – zviedru, krievu un vācu mākslinieki – savos darbos iemūžinājusi Zviedrijas un Krievijas armiju uzvaras kaujās. Izstādē iekļauti arī citu kara liecību – ieroču, zemē slēpto monētu un rotaslietu depozītu – attēli, bet autentiskos 18. gadsimta rakstītos avotus papildina mūsdienīgas izzinošas kartes.
Izstādes saturu veidojuši Latvijas Nacionālā vēstures muzeja speciālisti Anita Meinarte, Laima Kostrica, Anda Ozoliņa, Guna Plakane, Arnis Strazdiņš, Imants Cīrulis; dizaina autore ir māksliniece Dita Pence.
Izstādi atbalsta Zviedrijas karalistes vēstniecība Latvijā un Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments.
Foto: Publicitātes
