VSIA “Latvijas Koncerti” aicina izbaudīt spožus un virtuozus skaņdarbus, ko izpilda talantīgais latviešu pianists Daumants Liepiņš, šī gada 25. februārī, Jūrmālā, Dzintaru koncertzālē.
Daumants Liepiņš ir klaviermūzikas pasaules jaunā, uzlecošā zvaigzne. Līdzās solokoncertiem dažādās pasaules vietās Daumants Liepiņš ir uzstājies kopā ar Liverpūles Karaliskās filharmonijas orķerstri, Helsingborgas, Rumānijas, Gruzijas Nacionālajiem simfoniskajiem orķestriem un Kauņas simfonisko orķestri. Kā arī bijis daudzu starptautisku koncertu laureāts. Festivāla “Vīnes klasika” ietvaros Daumants Liepiņš izpildīs Ludviga van Bēthovena 32 variācijas par oriģināltēmu dominorā, Franča Šūberta Sonāti klavierēm laminorā un Sonāti klavierēm Lamažorā.
Švītīgo Ludvigu van Bēthovenu Vīnes agrīnajos gados droši varēja dēvēta par variāciju karali. Vīniešiem patika viņa nevainojamās improvizācijas par kādu itin populāru meldiju vai kādas operas tēmu, ko Bēthovens nereti pierunājās atskaņot kādā no salonvakariem. Taču izvērstais trīsdesmit divu variāciju cikls, ar monumentāli čakonisko oriģināltēmu un koncertiski-etīdisko atrisi, ir drīzāk pārpasaulīgs vēstījums ‒ nemierīgi gruzdošs vulkāns, kas divus gadus vēlāk kā karstu, norūgušu lavu izlej komponista liktenīgo Piekto simfoniju. Pretēji Ludvigam van Bēthovenam, Francis Šūberts nekad neuzstājās publiski. Viņš prata spēlēt altu un arī klavieres, labprāt draugu muzicēšanas vakaros ‒ neskaitāmajās šubertiādēs, pavadīja savas dziesmas pie klavierēm vai arī improvizēja dejojamo mūziku, tomēr Šūberts nebija virtuozs un savas klaviersonātes necēla priekšā Vīnes izmeklētajai publikai. Pasaule viņa sonātes iepazina krietni vien pēc Šūberta nāves. To trauslums atbruņo, melodiskums iestiepjas dvēseles aizvērto logu plakstos, bet iekšējais dramatisms atklāj dziļo pietāti pret dižo Bēthovenu.
Gaidot koncertu, Daumants Liepiņš dalās savās pārdomās: “Bēthovena un Šūberta mūzika ir dvēseles mūzika, kas palīdz mums augt un pilnveidoties, tā tas ir noticis ar mani un tā tas notiek ar katru, kurš klausās šos šedevrus.
Bēthovena 32.variācijas ir spožs un virtuozs darbs. Šūberta Sonāte klavierēm laminorā skaņdarbs, kas izceļas ar savu trauslumu un traģiskumu un Šūberta Sonāte klavierēm Lamažorā, ir viens no viņa daiļrades nozīmīgākajiem klavierdarbiem. Gatavojot šo programmu, es daudz domāju par to kā notika mana iepazīšanās ar šiem abiem komponistiem. Bēthovens pie manis atnāca daudz vienkāršāk un ātrāk, ar savu skaidrību, tiešumu, kontrastiem un dramatismu, savukārt Šūberts prasīja laiku, sākumā viņa mūzika mani mulsināja ar savu šķietamo vājumu, bezspēcību un gribas trūkumu, it kā padošanos liktenim, bet rokoties dziļāk Šūberta mūzikā es atklāju, ka viņa mūzikas atslēga slēpjas tieši šajā ievainojamībā, dvēseles atkailinātībā, kas viņa mūzikā ir ļoti bieži sastopama.”
Festivāla “Vīnes klasika” ietvaros klausītājiem būs iespēja izbaudīt dažādu Vīnes klasiķu muzikālos darbus.
26. februārī, Rīgā, Mazajā ģildē uzstāsies festivāla īpašie Alban Berg Ensemble no Austrijas, kas atskaņos Ludvigam van Bēthovenam un Francim Šūbertam veltītu programmu.
4. martā Rīgas Sv. Jāņa baznīcā grandiozi izskanēs Volfganga Amadeja Mocarta “Rekviēms”. Diriģenta Sigvarda Kļavas vadībā izpildījumā piedalīsies Latvijas Radio koris un orķestris Sinfonietta Rīga kopā ar izciliem Latvijas solistiem – soprānu Guntu Gelgoti, mecosoprānu Ievu Paršu, tenoru Jāni Kurševu un basu Paulu Putniņu.
5. martā festivālu noslēgs skaistākās dziesmas un operetes no Vīnes “Zelta laikmeta”. Koncertā piedalīsies Latvijas Nacionālās operas solisti – Marlēna Keine un Rinalds Kandalincevs kopā ar čellisti Ievu Upatnieci, klarnetistu Mārtiņu Circeni un pianisti Agnesi Egliņu.
Foto: Publicitātes
