„Latvijas Koncertu” rīkoto festivālu „Eiropas Ziemassvētki” noslēgs Johana Sebastiana Baha „Ziemassvētku oratorija”, kas tiks atskaņota Rīgas Lutera baznīcā 29. un 30. decembrī plkst. 19.00.
Oratorija klausītājiem tiek dāvāta fragmentu izlases veidolā, pilnībā saglabājot lieldarbā ietverto domas vērienu, saturiskās līnijas loģiku un muzikālā stāsta brīnumu. Tās atskaņojumā piedalīsies Rīgas Doma zēnu koris, Sinfonietta Rīga, solisti - Elīna Šimkus, soprāns; Zanda Švēde, mecosoprāns; Mati Turi, tenors (Igaunija); Pauls Putniņš, bass. Diriģents Mārtiņš Klišāns.
Johana Sebastiāna Baha “Ziemassvētku oratoriju” veido sešas kantātes, kuru atskaņojuma kārtība notikusi saskaņā ar stingri reglamentētu dramaturģiju: pirmās trīs iecerētas trim Ziemassvētku vakariem, ceturtā veltīta Jaunajam gadam, piektā jāatskaņo nedēļu vēlāk, bet sestā vēsta par Zvaigznes dienas notikumiem. Arī tekstam izmantoti attiecīgajai dienai atbilstošie Mateja un Lūkas evaņģēlija panti, tāpēc "Ziemassvētku oratoriju" var uztvert kā Ziemassvētku laika sākuma, ritējuma un beigu robežzīmi.
Pirmo reizi "Ziemassvētku oratorija" izskanējusi divos Leipcigas nozīmīgākajos dievnamos – Sv. Toma un Sv. Nikolaja baznīcās, kur to noklausījies liels pulks klausītāju: Sv. Toma baznīca vien varējusi uzņemt ap pusotra tūkstoša baznīcēnu. Visas kantātes izskanējušas paša autora vadībā.
“Ziemassvētku oratorijas” pamatā ir Bībeles vēsts par Jēzus dzimšanu: stāsts no Marijas gaidībām un Betlēmes silītes līdz triju gudro apciemojumam un bēgšanai uz Ēģipti. Sižeta līniju risina rečitatīvi, savukārt emocionālās izjūtas atklātas ārijās un korāļos.
Soliste Elīna Šimkus:” “Jēzus piedzimšanas brīnums, tāpat kā itin viss viņa dzīvesstāsts, īstenībā neprasa nekādus ārējus pastiprinājumus, izrotājumus vai papildinājumus. Un tomēr man šķiet, ka Bahs ir viens no tiem retajiem komponistiem, kurš spējis uztvert šī Notikuma īpašo noskaņu, atrast īsto atslēgu tā atklāsmei. Ceru, ka mums visiem kopā šovakar izdosies uzburt Ziemassvētku brīnuma maģisko atmosfēru, līdz klausītāju sirdīm aiznesot vēstījumu, ko mums būtu vēlējies nodot gan Jēzus, gan savā mūzikā – arī Bahs.”
Ārzemju prese Elīnu raksturojusi kā "spoži skanošu, apveltītu ar skaistu kantilēnu un pārsteidzoši krāšņu un stabilu augšējo reģistru" (OperaNews.Ru, Krievija), "jauneklīgi un svaigi skanošu soprānu" (Kölner Stadtanzeiger, Austrija), "enerģisku, muzikālu, apveltītu ar skaistu un elastīgu balsi” (Gazeta Wyborcza, Polija), ar „gaišu, lirisku balsi, kas pelnījusi visaugstāko atzinību" (Der Neue Merker, Austrija), parādot "apskaužamu meistarību, apvienodama pārliecinošu aktierspēli ar tai atbilstošu vokālo tehniku" (NRA, Latvija). "Daudzsološās dziedātājas sniegums ir niansēts, vokālais reģistrs izlīdzināts, augšējā tesitūra skanīga un apveltīta ar lielisku krāsu paleti." (Pärnu Postimees, Igaunija).
Ar panākumiem dziedājusi un kritiķu atzinību guvusi Violetas lomā Verdi operā "Traviata", Mikaelas lomā Bizē operā "Karmena", Atalantas lomā Hendeļa operā ”Kserkss” un Damona lomā operā ”Akīds un Galateja”, Lizas lomā Bellīni operā La sonnambula, Marfas lomā Rimska-Korsakova operā "Cara līgava", Andželikas lomā Vivaldi operā Orlando furioso, Aminta lomā Mocarta operā Il re pastore un Suzannas lomā operā „Figaro kāzas”. Kā viessoliste uzstājusies opernamos Francijā, Igaunijā, Lietuvā un Polijā.
Elīna Šimkus ir uzstājusies kopā ar Oslo simfonisko orķestri, Bretaņas simfonisko orķestri, Tallinas Kamerorķestri, Igaunijas Nacionālās operas orķestri, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, orķestri Sinfonietta Rīga un Collegium Musicum Rīga. Viņa sadarbojusies ar diriģentiem Darelu Angu, Andresu Mustonenu, Risto Jostu, Zbigņevu Gracu, Andri Pogu, Andri Veismani, Māri Kupču, Māri Sirmo, Sigvardu Kļavu un Kasparu Putniņu. Bijusi soliste VAK “Latvija”, Latvijas Radio Kora un Igaunijas Filharmonijas kamerkora koncertos. Uzstājusies Anglijā, Norvēģijā, Dānijā, Krievijā, Igaunijā, Lietuvā, Kanādā, Spānijā, Ukrainā, Vācija, Francijā un Polijā.
Lai pirmo reizi piedalītos “Ziemassvētku oratorijas” atskaņojumā un uz brīdi paviesotos arī mājās, no Sanfrancisko Latvijā ieradusies dziedātāja Zanda Švēde. 2013. gadā viņa absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, iegūstot bakalaura grādu Andžellas Gobas vokālajā klasē. 2013. gada vasarā Zanda piedalījās prestižajā Merola Operas programmā Sanfrancisko (ASV), kurā uzstājās kopā ar Sanfrancisko operas orķestri un diriģentiem Kevinu Mērfiju un Džonu Demeinu. Visās mūzikas kritiķu recenzijās dziedātāja ieguva izcili augstu novērtējumu, tiekot salīdzināta ar spilgtākajām pasaules operas zvaigznēm. “Zanda Švēde ir daudzsološs latviešu mecosoprāns ar labi attīstītu vokālo tehniku un neparasti samtainu krūšu reģistra skanējumu, kas kļūst arvien spēcīgāks, balsij ieceļojot zemākajos reģistros,” rakstīja SFGate. Merola programmas veiksmīgā absolvēšana Zandai dāvājusi iespēju divu gadu garumā štata solistes godā strādāt Sanfrancisko operā.
Šovasar Zanda Švēde debitējusi uz profesionālās operas skatuves ar Floras lomu Džuzepes Verdi operā “Traviata”, bet rudenī atveidojusi Tisbes lomu Džoakīno Rosīni operā “Pelnrušķīte”.
Vēl Zandas Švēdes radošajā kontā ir uzstāšanās Manhetenas vasaras mūzikas festivālā Ņujorkā, atveidojot Endimiones lomu Frančesko Kavalli operā La Calisto (2012), kā arī piedalīšanās Latvijas Mūzikas akadēmijas operstudijas “Figaro” iestudējumos (2012. gadā atveidojusi Nakts lomu Hugo Volfa operā “Zilais putns”, bet 2011. gadā – titullomu Astora Pjacollas operā “Marija no Buenosairesas”).
Uz koncertskatuves dziedātāja izpildījusi alta solo tādos darbos kā Vivaldi Gloria, Pergolēzi Stabat Mater, Lista Missa coronationalis un Račevska “Mesa”.
2015. gadā jaunā māksliniece turpinās darbu Sanfrancisko operā, piedaloties Marko Tutino operas La ciociara pasaules pirmizrādē, Hektora Berlioza operas “Trojieši” iestudējumā, kā arī debitēs Olgas lomā Pētera Čaikovska operas “Jevgēņijs Oņegins” iestudējumā Aidaho operā. Tāpat nākotnes plānos iekļauta alta solopartija Volfganga Amadeja Mocarta “Rekviēma” atskaņojumā kopā ar Bērklijas simfonisko orķestri, kā arī Jozefa Haidna opusā “Mesa kara laikā”, kuras atskaņojums notiks kopā ar Oklendas simfonisko orķestri.
Viens no atzītākajiem tenoriem Eiropā – igaunis Mati Turi, kura vārds un snieguma kvalitāte arī Latvijā ir sen zināma, absolvējis Igaunijas Mūzikas akadēmiju kordiriģēšanas specialitātē. Kopš 1992. gada dziedājis uz daudzām pasaules skatuvēm kā Igaunijas Filharmonijas kamerkora solists, muzicējot kopā ar neskaitāmiem koriem un orķestriem, tostarp Izraēlas kamerorķestri, Austrālijas kamerorķestri, Tallinas kamerorķestri un Tallinas Baroka orķestri, Malmes Simfonisko orķestri, Igaunijas Nacionālo simfonisko orķestri, Zviedrijas Radio kori, Nīderlandes kamerkori un citiem. Viņa radošā biogrāfija ietver sadarbību ar tādiem diriģentiem kā Pols Hiljē, Eri Klāss, Olari Eltss, Andress Mustonens, Tīnu Kaljuste. Mati Turi balss skanējusi daudzos prestižos starptautiskos mūzikas festivālos, ieskaitot Savonlinnas Operas festivālu, Heidelbergas Pavasara festivālu un Arvo Perta festivālu. Mati Turi repertuārs ietver skaņdarbus no baroka līdz laikmetīgajai mūzikai.
Pauls Putniņš pēc Latvijas Mūzikas akadēmijas profesora Imanta Kokara kordiriģēšanas klases absolvēšanas 1992. gadā sāka mācīties orķestra diriģēšanu pie igauņu maestro Paula Megi. Talantīgo censoni ievēroja viesprofesors, Izraēlas operas galvenais diriģents Mendi Rodans, piedāvājot Paulam simfoniskās diriģēšanas studijas turpināt Jeruzālemes Mūzikas akadēmijā. Pauls šo iespēju izmantoja, Izraēlā kļūdams par pirmo mūzikas studentu no Latvijas. Tomēr Izraēla pašam Paulam kļuva par vietu ne tikai mācībām, bet arī nozīmīgu dzīves pagriezienu: tieši Jeruzālemē Pauls pa īstam atklāja vokālās mākslas aicinājumu.
1997. gada Senās mūzikas festivālā Latvija atklāja Paulu kā izteiksmīgu basa balss īpašnieku, veiksmīgu traģikomiskā ciklopa Polifēma lomas izpildītāju Georga Frīdriha Hendeļa operā “Akīds un Galateja”. Jau decembrī Pauls Putniņš debitēja arī uz Nacionālās operas skatuves, dziedot basa partiju Šarla Guno oratorijā “Nāve un dzīvība”, bet vēlāk atveidoja Leporello Volfganga Amadeja Mocarta operā “Dons Žuans”. Pēdējos gados Pauls Putniņš regulāri viesojas Latvijā, lai piedalītos lielformu darbu atskaņojumos: tieši pirms gada viņa balsi varējām baudīt Rīgas Sv. Jāņa baznīcā Hendeļa “Mesijas” un Baha “Augstās mesas” atskaņojumā, bet šogad – arī Baha “Jāņa pasijas” iestudējumā Lielajā Piektdienā, Latvijas Radio kora iniciētā lielprojekta “Bahs. Pasija. Rīga” noslēgumā.
Foto: Publicitātes
