VSIA “Latvijas Koncerti” aicina uz festivāla “Vīnes klasika” atklāšanas koncertu 18.martā plkst. 19.00 Rīgā, Lielajā ģildē. Portugāļu viesdiriģenta Diniša Souzas vadībā kamerorķestris Sinfonietta Rīga atskaņos Volfganga Amadeja Mocarta fināla triloģijas 39. simfoniju, bet Jaunās Vīnes skolas pārstāvis Albans Bergs savas slēptākās dzīves lappuses atklās 20. gs. sākumā tapušajās Liriskajās svītās. Savukārt emocionālu katarsi Romantisma komponista Roberta Šūmaņa čellkoncertā piedzīvosim izcilās krievu čellistes, britu nacionālās raidorganizācijas BBC 3 programmas BBC New Generation Artist mākslinieces Anastasijas Kobekinas sniegumā.
Zuduša meistardarba atdzimšana, kāda mīlestības vēstule un dzirkstošs mocartiskums piesātinās kamerorķestra Sinfonietta Rīga un jaunās, neparasti apdāvinātās krievu čellistes Anastasijas Kobekinas saspēli. Viņas vārds pasaules kultūras dzīvē pirmo reizi plaši izskanējis saistībā ar 2008. gada Eirovīzijas festivāla finālu, savukārt 2019. gadā A. Kobekina kļuvusi par Pētera Čaikovska Starptautiskā čellistu konkursa finālisti. Atklājums Latvijas klausītājiem būs ne tikai viņas čella spēle, bet arī izvēlētais koncerts – Roberta Šūmaņa aizmirstais meistardarbs, kas pirmatskaņojumu piedzīvojis vien pēc komponista nāves. 1850. gadā Šūmanis no dzimtās Saksijas pārceļas uz Reinzemi, kur saņem Diseldorfas kapelmeistara amata vietu. Līdzīgi kā citviet, un kā visa mūža garumā, arī Reinas krastos Šūmanis mēdz slīgt dziļā melanholijā, savu grūtsirdību remdējot ar skaņtēliem, mūzikas teoriju, diriģēšanu. Šis periods komponista dzīvē iezīmīgs ar plaša spektra muzikālo žanru sacerējumiem. Top viņa trešā, “Reinas” simfonija, bet jau pirmajās dienās pēc ierašanās Diseldorfā Šūmanis saraksta savu čellkoncertu. Domājot par Šūmani, klausītājs iztēlojas klavieres, taču maz zināms ir fakts, ka pirmais instruments, ko bērnībā apguvis dižais nākotnes komponists, ir čells. Arī pēc labās rokas traumas 19. gadsimta 30. gados Šūmanis uz mirkli aizdomājas, vai neatgriezties pie šī stīgu instrumenta, kaut vai, lai labāk izprastu simfoniskās mūzikas virtuvi.
39. simfonija Mibemolmažorā pieder pie Volfganga Amadeja Mocarta “lielās fināla triloģijas” simfoniskajiem audekliem, iezīmējot komponista profesionālā brieduma kulmināciju. Visas trīs ciklā ietilpstošās simfonijas, tajā skaitā arī 40. simfonija solminorā un 41. simfonija Domažorā (“Jupiters”), tapušas salīdzinoši īsā laika periodā - 1788. gada vasaras mēnešos. Trūkst ziņu, vai komponista mūža laikā simfonijas tikušas atskaņotas, kā arī kādam nolūkam tās tapušas. Pastāv vien laikabiedru minējumi par Mocarta “iekšējo aicinājumu”, vai nepieciešamību kaldināt jaunu muzikālo materiālu rudens abonementa koncertiem. Lai vai kā, Vīnes citkārt mutuļojošajai koncertdzīvei, 1788. gads nebija no tiem veiksmīgākajiem. Jau gadu iepriekš Austrijas ķeizars Jozefs II pieteica karu Turcijai, uz ko Vīnes smalkā publika reaģēja ar došanos ilgstošos ārzemju ceļojumos un Vīnes koncertdzīve neglābjami panīka.
Albans Bergs savā daiļradē apvieno gan no sava skolotāja pārņemto sirreālisma tehniku, gan vēlīnā romantisma stilistiskos vaibstus. I Pasaules kara gados un to izskaņā top viņa iespaidīgā pretkara oda - brutāla reālisma caurstrāvotā opera “Voceks”, bet 20. gadsimta 20. gadu otrajā pusē sievietes emancipācijas jautājumus Bergs risina operā “Lulu”. Pa vidu abiem mākslas kolosiem rodams kāds cits Vīnes komponista māksliniecisko autoritāti apstiprinošs opuss - sešdaļīgās “Liriskās svītas”, kas tapušas laika posmā no 1925. līdz 1926. gadam. Kaut publiski darbs veltītas amata brālim Aleksandram Cemlinskim, tai skaitā “Lirisko svītu” 4. daļā ietverti citāti no Aleksandra Cemlinska 1924. gadā Prāgā pirmatskaņotās “Liriskās simfonijas”, tomēr patiesībā šis darbs ir dziļi personisks komponista dzīves liecinieks. “Liriskajās svītās” iekodēta komponista aizkadra dzīve un dokumentē viņa ārlaulības attiecības ar Vīnes galantērijas preču ražotāja meitu Hannu Fuksu-Robetīnu.
Festivāla “Vīnes klasika” ietvaros klausītājiem būs iespēja izbaudīt dažādu Vīnes klasiķu muzikālos darbus.
19. februārī Rīgā, Mazajā ģildē būs Vofgangam Amadejam Mocartam veltīta programma “Mocarts un Mocarta iedvesmotie”. Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra galvenais koncertmeistars, vijolnieks Georgs Sarkisjans, kopā ar talantīgo čellisti Gunu Šnē un virtuozo pianisti Agnesi Egliņu atskaņos Ludviga van Bēthovena variācijas par Mocarta operu tēmām, Arvo Perta “Mocarta Adagio”, Valentīna Silvestrova “Vēstnesi” un Volfganga Amadeja Mocarta “Klavieru trio Solmažorā”.
25. februārī ar solokoncertu Jūrmalā, Dzintaru koncertzālē uzstāsies Latvijas uzlecošā zvaigzne, Lielās mūzikas balvas laureāts, pianists Daumants Liepiņš, izpildot skaistākās Franča Šūberta sonātes klavierēm un Ludviga van Bēthovena 32 variācijas par oriģināltēmu dominorā.
26. februārī, Rīgā, Mazajā ģildē uzstāsies festivāla īpašie Alban Berg Ensemble no Austrijas, kas atskaņos Ludvigam van Bēthovenam un Francim Šūbertam veltītu programmu.
4. martā Rīgas Sv. Jāņa baznīcā grandiozi izskanēs Volfganga Amadeja Mocarta “Rekviēms”. Diriģenta Sigvarda Kļavas vadībā izpildījumā piedalīsies Latvijas Radio koris un orķestris Sinfonietta Rīga kopā ar izciliem Latvijas solistiem – soprānu Guntu Gelgoti, mecosoprānu Ievu Paršu, tenoru Mihailu Čuļpajevu un basu Paulu Putniņu.
5. martā festivālu noslēgs skaistākās dziesmas un operetes no Vīnes “Zelta laikmeta”. Koncertā piedalīsies Latvijas Nacionālās operas solisti – Marlēna Keine un Rinalds Kandalincevs kopā ar čellisti Ievu Upatnieci, klarnetistu Mārtiņu Circeni un pianisti Agnesi Egliņu.
Apmeklējot koncertu, jāuzrāda Covid-19 sertifikāts, kas apliecina, ka apmeklētājs (tai skaitā bērns) ir pabeidzis pilnu vakcinācijas kursu pret Covid-19 vai pārslimojis Covid-19 pēdējo sešu mēnešu laikā. Apmeklējot koncertu, obligāti jāuzrāda personu apliecinošu dokumentu.
Foto: Publicitātes
