Festivālu „Vīnes klasika” 15. februārī Lielajā ģildē noslēgs Sinfonietta Rīga, atskaņojot Volfganga Amadeja Mocarta mūziku diriģenta Zbigņeva Gracas vadībā. Koncertā skanēs klasicisma ģēnija vispazīstamākās kompozīcijas – uvertīras no operām „Dons Žuans” un „Figaro kāzas”, kā arī pēdējā komponista simfonija Do mažorā jeb „Jupitera simfonija”. Soliste – talantīgā dziedātāja, soprāna balss īpašniece Inga Šļubovska.
„Bez šaubām Mocarts ir visu laiku spožākais ģēnijs – komponists. Mocarta mūzika ietver visas emocijas, tostarp prieku, aizgrābtību, nemieru, drāmu, mīlestību, greizsirdību un ilgošanos. Tā ir mūzika, kas īpašā veidā rada garīgu saiti ar klausītāju,” saka diriģents Zbigņevs Graca. „Man ir liels prieks un gandarījums jau daudzus gadus būt ciešā kontaktā ar šī komponista mūziku. Ļoti silti uzņēmu aicinājumu sagatavot un diriģēt monogrāfisku Mocarta mūzikas koncertu Rīgā kopā ar jauno fantastisko latviešu orķestri Sinfonietta Rīga un ļoti talantīgo latviešu dziedātāju Ingu Šļubovsku.”
Līdz 1786. gadam Mocarts bija pieredzējušākais un ražīgākais komponists 30 gadu vecumā, kādu pasaule jebkad redzējusi. Viņa kontā jau bija 18 operas, taču nevienai no tām nebija lemts kļūt par populārākajiem Mocarta skatuves darbiem, un tikai sākot ar “Figaro kāzām’’ komponists pēdējos piecos mūža gados radīja operas, kas kļuvušas par šī žanra vienu no augstākajiem sasniegumiem.
Mocarta 30 koncertārijas vokālistiem ir augstākā meistarības pilotāža. Solistes Ingas Šļubovskas izpildījumā skanēs skaistās Cerlīnas un Suzannas ārijas, kā arī Bella mia Fiamma.
Koncertu noslēgts pēdējā lieliskā Mocarta simfonija Do mažorā jeb „Jupitera simfonija”. Šī simfonija atzīstama par vienu no izcilākajiem orķestra skaņdarbiem pasaulē. Tā komponēta 1788. gadā un ir pēdējā Mocarta sarakstītā simfonija. Tās finālā komponists sakopojis visu savu milzīgo garīgo spēku un resursus. Roberts Šūmanis paudis, ka ir lietas, par kurām vienkārši neesot ko teikt, to skaitā "Mocarta Do mažora simfonija, daudz kas no Šekspīra un šis tas no Bēthovena". Simfonijas nosaukumu "Jupiters" neizdomāja Mocarts. Viena no populārākajām versijām - tā bijusi mūziķa un menedžera Johana Petera Salomona iniciatīva salīdzināt šo Mocarta būvēto katedrāli ar romiešu panteona virsotni.
Zbigņevs Graca beidzis Frederika Šopēna Varšavas Mūzikas akadēmiju vijoles un diriģēšanas specialitātēs. Diriģēšanā papildinājies pie Franko Ferraras Čigianas Akadēmijā Sjennā un pie Rafaela Kubelika Lucernā. Sadarbojies ar Āhenes Simfonisko un operas orķestri, Kopenhāgenas Karalisko operu, bijis Vroclavas Valsts operas mākslinieciskais vadītājs un Varšavas kameroperas diriģents. Kopš 1992.gada diriģents saistīts ar Poznaņas Lielo teātri. Paralēli kā viesdiriģents stājies arī pie citu Polijas vadošo orķestru diriģenta pults, koncertējis daudzās Eiropas valstīs, kā arī Japānā, ASV, Izraēlā, Turcijā. Īpaša vieta diriģenta radošajā biogrāfijā ir Volfganga Amadeja Mocarta mūzikai, pēdējos piecpadsmit gadus viņa darbs saistās lielākoties tieši ar Mocarta operu iestudējumiem dažādos pasaules operteātros, tostarp arī ar Cosi fan tutte, Burvju flauta, Dons Žuans un Figaro kāzas iestudējumiem Latvijas Nacionālajā operā. Zbigņevs Graca Varšavas kameroperā iestudējis un diriģē visas 24 Mocarta operas.
Biļetes „Biļešu paradīzes” kasēs.
Foto: Edijs Pālens
