Nacionālā Kino centra virtuālā platforma www.filmas.lv barikāžu atceres laikā piedāvā izglītojoši patriotisku tematisko bloku, kas ļauj izsekot valsts vēsturei visautentiskākajos laikmeta dokumentos – kinohronikās, kurās iemūžināti gan Latvijas neatkarības pirmsākumi, gan padomju laiki, gan brīvības cīņas un barikādes, gan šajās cīņās izcīnītā jaunā valsts.
Kopā ar 63 Latvijas filmām, kas portālā www.filmas.lv pieejamas legālai bezmaksas noskatīšanās iespējai, 2016. gada janvārī Nacionālais Kino centrs īpaši izceļ vērtīgu kinomateriālu izlasi – dažādu laiku kinožurnālu un citu dokumentālu filmējumu apkopojumu Latvijas desmitgades hronikās, kas hronoloģiski izseko notikumiem Latvijas teritorijā visa 20. gadsimta garumā.
Pirmais sižets šajā izlasē datēts ar 1910. gadu un ir vispār pirmais Latvijas teritorijā filmētais kinomateriāls, kas saglabājies līdz mūsdienām. Tolaik te bija Krievijas impērija, un hronika dokumentē Krievijas pēdējā cara Nikolaja II ierašanos Rīgā; gadsimta pirmajā desmitgadē piedzīvotās varas maiņas Latvijā filmējis arī vēlāk leģendārais Sergeja Eizenšteina kinooperators, Latvijā dzimušais Eduards Tisē.
20. gados kinožurnāls Latvijas filmu hronika dokumentē jaunās valsts dzīvi – Kārļa Ulmaņa ministru kabinetu, Eduarda Smiļģa darbu Dailes teātrī, slaveno soļotāju Jāni Daliņu un citus laikmeta simbolus, bet 30. gados aktīvākais kinožurnālu autors ir Eduards Kraucs.
1931. gadā uzņemta pirmā Latvijas skaņu hronika, kurā svinīgi dzied Teodora Reitera koris un runā Valsts prezidents Alberts Kviesis, un jau 40. gados kinohronikās sāk skanēt dažādas valodas – gan krievu valoda, sākoties 1940. gada okupācijai, gan vācu valoda Otrā pasaules kara laika kinomateriālos.
1945. gada maijā līdz ar padomju varas atgriešanos Latvijā sāk iznākt kinožurnāls Padomju Latvija, kas regulārā iknedēļas desmit minūšu formātā ziņoja par visu svarīgāko republikā un mūsdienās ir nepārvērtējama autentiskas informācijas bagātība. Tur iemūžināts gan "Staļina konstitūcijas triumfs", gan pavisam jauniņi Imants Ziedonis, Raimonds Pauls un Vija Artmane, gan kolhozu dzīve un attiecīgā laika modes jaunumi, Dziesmu svētku simtgades svinēšana, Rīgas Salu tilta atklāšana, savulaik tik populārā radioraidījuma Mikrofons dziesmu aptauja un citi kolorīti laikmeta elementi. 80. gadu beigās kinožurnālos dokumentēts Atmodas laiks, bet 20. gadsimta 90. gadus un 21. gadsimta pirmo desmitgadi šajā kolekcijā atspoguļo speciāli veidoti Latvijas televīzijas sižetu apkopojumi, kas ietver arī barikāžu laiku. (pilns programmas satura izklāsts – pielikumā).
Projekts Latvijas desmitgades hronikās atbalstīts Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā Latvijai – 100, kinožurnālu un sižetu materiāls apkopots sadarbībā ar Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvu.
Kā jau ziņots, Nacionālais Kino centrs sadarbībā ar Latvijas filmu producentiem radījis projektu "Latvijas filmas tiešsaistē" – iespēju visā Latvijas teritorijā, kur vien pieejams internets, jebkurā diennakts laikā skatīties portālā www.filmas.lv ievietotās Latvijas filmas. Portāls www.filmas.lv ir arī Latvijas filmu nozares plašākā datu bāze – tur pieejama kataloga informācija par gandrīz 2600 Latvijā uzņemtām filmām, sākot ar 1920. gadu. Portāls tapis pēc Kultūras ministrijas iniciatīvas ar Eiropas Savienības atbalstu, to veido Nacionālais Kino centrs un Kultūras informācijas sistēmu centrs, kas nodrošina portāla tehnisko darbību.
Foto: Publicitātes
