Iecere vienlaikus uzcelt jaunu bibliotēkas ēku jeb Gaismas pili, izveidot repozitāriju un Valsts vienoto bibliotēku informācijas sistēmu jeb Gaismas tīklu ir unikāls projekts visā Eiropā. Aktīvi celtniecības darbi būvlaukumā, finansējuma nodrošināšana un atbalsta meklējumi ārpus Latvijas un Latvijā dod pamatu ticēt, ka šī gadsimta pirmā gadu desmita beigās būs izveidots zināšanu sabiedrības pīlārs, kura uzdevums - kalpot tradīcijām un attīstībai.
Gunārs Birkerts ir pasaulē pazīstamākais latviešu izcelsmes arhitekts. 2007. gadā Amerikas Arhitektu institūta sastādītajā 150 visu laiku labāko šajā zemē uzcelto ēku sarakstā ierindotas arī divas Birkerta projektētas celtnes. Līdzās Rema Kolhāsa Sietlas publiskajai bibliotēkai un Empire State ēkai Ņujorkā atrodama arī Birkerta Mičiganas universitātes Tiesību zinātņu bibliotēkas ēka un Korningas Stikla muzejs. Savas karjeras sākumā viņš strādājis pie skandināvu izcelmes arhitektūras granda Ēro Sārinena, pēc tam pie Pasaules Tirdzniecības centra Dvīņu torņu arhitekta Minoru Jamasaki. Vienā komandā ar Ričardu Rodžersu, Aldo Lorisu Rosi un citām pasaules arhitektūras zvaignēm Birkerts strādājis pie bijušās FIAT rūpnīcas teritorijas pārveides projekta Florencē. Kopš 1962. gada Gunars Birkerts vada savu arhitektu biroju.
Lai gan Gunārs Birkerts dzīvo ASV un tur atrodas lielākā daļa viņa projektēto ēku (arhitekts strādā arī citur pasaulē, piemēram, Eiropā – Itālijā, Vācijā, Somijā, kā arī Venecuēlā), Birkerta biogrāfijas pētnieki un kritiķi uzsver, ka viņš nav tipisks amerikāņu arhitekts. Birkerta telpas un tās apgaismojuma uzbūves izpratne, kā arī formu valoda ir radniecīga Skandināvijai, kurai par piederīgu viņš uzskata arī Latviju. Eiropeiskās kultūras klātbūtne arhitekta projektos nav tīši apzināta izvēle, bet gan ģenētiskā un kultūras mantojuma, kā arī iegūtās pieredzes noteikta. Līdzīgi lielai daļai skandināvu arhitektu, arī Birkertu var dēvēt par ekspresīvo modernistu, kurš savos darbos veiksmīgi savieno racionālo loģiku un emocionālo iespaidu.
Pats arhitekts uzskata, ka striktas ģeometrijas un radošas brīvības interakcija projektam sniedz nepieciešamo ekspresiju. Viena no pazīmēm, kas liecina par Birkerta piederību skandināvu telpas uzbūves izpratnei, ir būtiskā dabas klātbūtne viņa projektos. Arhitekts gan nekad neizmanto tiešas dabas formas, vien tajās redzamo simetriskā un ģeometriskā sabalansētību ar neregularitāti un brīvo līniju. Birkerta projektētajām ēkām raksturīga arī tā sauktās Ziemeļu gaismas noskaņa. Dabiskajam dienas apgaismojumam tiek atvēlēta būtiska vieta telpā. Gaismas klātbūtne Birkerta projektos lielākoties ir netieša, izkliedēta un pašsaprotami organiska. Tā lielākoties interjerā parādās kā virsgaisma vai plakņu atstarots un kliedēts apgaismojums. Lai realizētu ēkas idejisko vēstījumu un atrisinātu funkcionālos uzdevumus, arhitekts izmanto katra projekta īstenošanas laikā iespējamās jaunākās tehnoloģijas, turklāt piešķirot tām poētiskumu, nevis tikai racionālu progresa liecinieku lomu.
Gunara Birkerta vairākos desmitos skaitāmo darbu vidū ir 18 bibliotēku projekti. Katrs no tiem iemieso noteiktu posmu Birkerta profesionālajā darbībā un ir sava laika arhitektūras izpratnes atspulgs. Arhitekta projektētās bibliotēkas ir atšķirīgas, viņš necenšas noteikti saglabāt radošā rokraksta vienotību, bet ļaujas katra projekta uzstādījuma – funkcionālo uzdevumu, konteksta, budžeta un arī laika noteiktiem, iepriekš nebijušiem risinājumiem. Tās visas ir ne tikai grāmatu glabātuves, bet arī lasītājiem ērti un ekspluatācijā ergonomiski izglītības centri, kurus labprāt apmeklē cilvēku tūkstoši.
Gunars Birkerts uzskata, ka viņam arhitektūra vienmēr būs mākslas veids. Jā, lietojams mākslas darbs, tomēr tāds, kas piepilda ambīcijas un sapņus, kas ir tilts no pagātnes vēl nezināmā nākotnē.
Avots: www.gaismaspils.lv
| Tweet |
|
