Apgādā „Laika grāmata” janvārī ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu klajā nāk kinokritiķes Anitas Uzulnieces rakstu un recenziju krājums „Mans kino (un) laiks. 1. daļa”, kurā apkopotas periodikā publicētas recenzijas par Latvijas un ārvalstu filmām kopš 20. gadsimta 70. gadu vidus, plašāki pētījumi, intervijas un citi materiāli.
„Kad klasiķi bija jauni…” – tāds varētu būt otrs virsraksts šai grāmatai, teikts uz tās 4. vāka. Katrā ziņā daudzi no šodienas kino klasiķiem vēl tikai sāka uzņemt savas pirmās filmas tajā laikā, kad savas pirmās recenzijas rakstīja Anita Uzulniece, jaunā Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta Mākslas, teātra, mūzikas un kino sektora darbiniece. Pirmais viņas raksts (par Latvijas dokumentālā kino jaunākajiem darbiem) publicēts tolaik visnozīmīgākajā kultūras jomas izdevumā – laikrakstā Literatūra un Māksla 1973. gada decembrī, pirmā viņas recenzētā spēlfilma ir režisora Ulda Brauna Motociklu vasara (1975). Kopš tā laika Anita Uzulniece rūpīgi sekojusi gan Latvijas, gan ārvalstu kinoprocesiem, regulāri publicējoties dažādos izdevumos, paralēli ieguvusi kinozinātņu doktora grādu, strādājusi pasaules kinofestivālu žūrijās, piedalījusies zinātniskās konferencēs, lasa lekcijas studentiem un jau vairāk nekā 20 gadus kā programmu kuratore veido pati savu tematisko festivālu – kinoforumu Un Vārds tapa filma….
„Kinozinātnieces Anitas Uzulnieces grāmata Mans kino (un) laiks apliecina, ka kinokritiķis ir laikmeta hronists, pat ja nav apzināti nekādu misiju uzņēmies. Viņš vienkārši sēž kinostraumes krastā un recenzē, iemūžina ikdienas kinoprocesu avīžu slejās un žurnālu lappusēs, vērīgi pamanīdams būtisko. Un pēc daudziem gadiem izrādās, ka tas var būt arī savdabīgs vēstures žanrs – Latvijas laikmeti kinorecenzijās,” saka grāmatas redaktore un sastādītāja, kinožurnāliste Kristīne Matīsa.
Grāmatas Mans kino (un) laiks 1. daļā apmēram 300 lappusēs apkopotie raksti un recenzijas sakārtoti trīs nodaļās, katru nodaļu un arī visu grāmatu ievada īpaši rakstīti ievadteksti, kas publikācijām piešķir personisku un vēsturisku laikmeta fonu. Pirmā nodaļa – Latvijas dokumentālais kino – iekļauj publikācijas kopš 1973. gada, no Anša Epnera, Jura Podnieka un citu režisoru pirmajām filmām līdz Ilonas Brūveres, Viestura Kairiša, Ivara Zviedra darbiem 21. gadsimta sākumā. Otrā nodaļa – Latvijas spēlfilmas, sākot ar Motociklu vasaru (1975), Ezera sonāti (1976), Puiku (1977) un citām Rīgas kinostudijas filmām , turpinot ar daudzveidīgu spektru arī 21. gadsimtā – Baiga vasara (2001), Rūdolfa mantojums (2010), Kolka Cool (2011), Golfa straume zem leduskalna (2012) un citu filmu recenzijas. Trešajā nodaļā apkopotas publikācijas no 90. gadiem, liecinot par dīvaino pārejas periodu atjaunotās neatkarības sākuma gados un kino, kuru ietekmēja pārvērtības visdažādākajās jomās – ideoloģiskajā, ekonomiskajā, sociālajā utt.
Izdošanai tiek gatavota arī grāmatas otrā daļa, kur paredzētas divas plašas un starptautiski orientētas nodaļas – Manas kino mīlestības un noslēdzošā – Un Vārds tapa filma…
„Nozīme jau ir tikai tam, kas aizķēries un iekritis dziļi sirdī. Cilvēkiem, ar kuriem esmu tikusies un gājusi kādu laiku kopā; patiesiem mākslas darbiem, kas saviļņojuši. Dažreiz tos apstaro arī kluss pirmatklājējas prieks, bet vienmēr silda gandarījums, ko dod iespēja dalīties savos iespaidos vai iepazīstināt studentus ar izcilu kino – cerībā, ka izdosies aizraut arī viņus,” saka grāmatas autore, kinokritiķe Anita Uzulniece.
Grāmata papildināta ar ilustrācijām no autores personiskā arhīva un citiem avotiem, tās publicēšanai sagatavojusi fotoredaktore Agnese Zeltiņa. Grāmatas māksliniece un maketētāja – Zane Neimane, apgāda vadītāja – Ligita Kovtuna.
Foto: Publicitātes
