VSIA “Latvijas Koncertu” organizētajā Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertā spēlēs Latvijas Nacionālās operas simfoniskais orķestris sava galvenā diriģenta Mārtiņa Ozoliņa vadībā, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris diriģenta Andra Pogas vadībā, Liepājas Simfoniskais orķestris pie diriģenta pults esot Aināram Rubiķim un kamerorķestris Sinfonietta Rīga Normunda Šnē vadībā.
Skanēs Ādolfa Skultes “Horeogrāfiskā poēma”, šī gada jubilāra Imanta Kalniņa Piektā simfonija, Andra Dzenīša kamersimfonija “(SIN)fonietta” un Artura Maskata jaundarbs “...ko stāstīja vējš pār jūru”. Lielkoncertu varēs klausīties LR3 “Klasika” 28. maijā pl.19.00 un skatīties TV24 kanālā 26. jūnijā pl. 21.00 un 27. jūnijā pl. 12.00.
Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerts jau vairāk nekā desmit gadus ir būtiska Latvijas koncertdzīves sastāvdaļa. Kaut arī neierastākā laikā un formātā, šī 2005. gadā veiksmīgi aizsāktā tradīcija tiek turpināta arī šogad. Kā ierasts – skanēs jaundarbs un īpaši godināts tiks arī jubilārs, un gaismā tiks celtas arī ilgāku laiku neatskaņotas latviešu simfoniskās mūzikas vērtības.
“Tradīcijas ir jāciena!” saka “Latvijas Koncertu” direktors Guntars Ķirsis. “Tās veidojas pamazām, iztur laika pārbaudi un skeptiķu šaubas. Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerts pilnīgi noteikti ir tradīcija, bet ne jau tikai kā nozīmīgs ikgadējs koncerts. Tas ir notikums, kurā pelnīti tiek godinināti latviešu simfonisma vecmeistari, kuru iedvesmoti mūsu laikabiedri nošu rakstā pauž šodienas liecības. Arī šogad piedalās visi - katrs savā “drošajā burbulī” - Lielajā Dzintarā, Ģildē, Operas namā un Dzintaru koncertzālē. Šogad citādi nedrīkst - tāds laiks...Bet tradīciju nedrīkst pārtraukt un to saprot orķestru mūziķi, solisti , diriģenti un komponisti.Paldies visiem! Un paldies Arnolda Klotiņa ierosmei!”
Sapulcējušies uz operas skatuves, Latvijas Nacionālās operas simfoniskā orķestra mūziķi sava galvenā diriģenta Mārtiņa Ozoliņa vadībā vakaru ieskandinās ar Ādolfa Skultes 1957. gadā komponēto “Horeogrāfisko poēmu”, kurā latviski etnogrāfisks kolorīts savijas ar itālisku temperamentu un tembrālās daudzveidības vēriens atmiņā atsauc iespaidīgo Ravēla “Valsi”.
Komponista Andra Dzenīša pirms sešiem gadiem pirmatskaņotajai partitūrai “(SIN)fonietta” no jauna pievērsīsies Normunda Šnē vadītais kamerorķestris Sinfonietta Rīga, kurš partitūrā iekodētās pirmspēka un grēka, brutalitātes un trausluma attiecības šoreiz pētīs Dzintaru koncertzāles akustikā.
Savukārt uz Lielās ģildes skatuves Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris diriģenta Andra Pogas vadībā pirmatskaņos Artura Maskata jaundarbu “...ko stāstīja vējš pār jūru”. Autors par šo koncertžanra darbu akordeonam un orķestrim atklāj: “Jau ilgāku laiku mūs ar Kseniju Sidorovu saista radoša draudzība un uzticēšanās. Es apbrīnoju Ksenijas izcilo spēli, viņas aizrautību, cilvēcisko izjūtu siltumu un augsto profesionalitāti. Man ļoti gribējās veltīt viņai skaņdarbu, kurā akordeons sacenstos ar lielu simfonisko orķestri, tā spēku, varenību, arī smalkuma un iedvesmas pilnu liriku. “Vējš pār jūru...” – tā noteikti ir Baltijas jūra ar savu plašumu, nemierīgajām debesīm, nakts sarunām, mēnesnīcas noslēpumiem. Tas ir stāsts par akordeona ilgām, vientulību, arī mīlestības nenovēršamību.”
Spilgtas tēlainības caurausta ir arī šī gada jubilāra Imanta Kalniņa (1941) Piektā simfonija. “Gara mūžīgais un ērkšķainais ceļš uz harmoniju” – tā šo ekspresijas un dramatisma pilno 1979. gadā tapušo opusu, kura finālā ieskanas arī latviešu tautasdziesma “Caur sidraba birzi gāju”, raksturojis Imants Zemzaris. Pie diriģenta pults esot Aināram Rubiķim, koncertzālē “Lielais Dzintars” izcilā melodiķa un orķestra lietpratēja iespaidīgo partitūru atskaņos Liepājas Simfoniskais orķestris.
Foto: Publicitātes
