Rīgas Porcelāna muzejā no 2024. gada 16. augusta līdz 2024. gada 13. oktobrim būs skatāma tēlniecībai veltīta izstāde “Tēlniecība porcelānā”.
Rīgas Porcelāna muzejs piedāvā iespēju muzeja apmeklētājiem iepazīties ar retāk apskatāmiem mākslas darbiem no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma tēlniecības kolekcijas, Latvijas Mākslinieku savienības un Rīgas Porcelāna muzeja krājuma, kā arī Piebalgas Porcelāna rūpnīcas un privātpersonu, mantinieku īpašumā esošām mākslas vērtībām. Divpadsmit Latvijas mākslas vēsturē nozīmīgu autoru tēlniecības darbi dažādos materiālos, tajā skaitā arī porcelānā, no 16. augusta būs skatāmi Rīgas Porcelāna muzeja izstāžu telpā.
Izstādes “Tēlniecība porcelānā” iecere ir pievērsties tēlniecībai kā medijam un Latvijas kultūras bagātībām tajā; paplašināt izpratni par porcelāna lomu un iespējām mākslinieciskajā jaunradē. Ekspozīcijā būs skatāmi Aleksandras Briedes (1901–1992), Rasmas Bruzītes (1919-2001), Georga Kruglova (1905–1984), Rimmas Pancehovskas (1928-2023), Viktorijas Pelšes (1936), Olgas Penerdži (1927-1982), Elfrīdas Aldonijas Poles-Āboliņas (1921-2010), Margaritas Siliņas (1926-2023), Leona Tomašicka (1904-1996), Ēvī Upenieces (1925), Teodora Zaļkalna (1876-1972) un Mārtiņa Zaura (1915-1998) darbi.
Mazo formu tēlniecība jeb sīkplastika – populāri dēvēta par figūriņām – ir labi zināms žanrs porcelāna mākslā un rūpniecībā. Ne vienu vien dzīvesvietu rotā nelieli dzīvnieku atveidi porcelānā, tautumeitas un tautudēli, dažādi literatūras un pasaku tēli u.c. Porcelāna jomas interesentiem ir labi zināmas tādas mākslinieces kā Rimma Pancehovska, Leja Novožeņeca, Vera Veisa, Aina Mellupe un virkne citu, kas Rīgas Porcelāna rūpnīcā dažādos periodos ir izgatavojušas plaši tiražētas sīkplastikas formas. Tās ikdienā ir apskatāmas Rīgas Porcelāna muzeja pamatekspozīcijā. Taču mazāk zināms ir fakts, ka trīsdimensionālas formveides prasmes autori un autores izpauda arī citos materiālos un mērogos, īpaši, ja persona bija akadēmiski skolota tēlniecībā. Medaļas, portreti, memoriāla tēlniecība un pat pieminekļi ir radīti, izmantojot iežus, piemēram, granītu, marmoru, travertīnu, metālus – bronzu, alumīniju, kaparu, misiņu, kā arī dažādu šķirņu koksnes sniegtās estētiskās iespējas. Izstādē “Tēlniecība porcelānā” apmeklētājiem tiks dota iespēja apskatīt porcelāna jomā zināmu autoru mazāk zināmos darbus citos materiālos.
Īpašs akcents izstādē ir Latvijas mākslas vēsturē labi zināmo tēlnieku darbi keramiskajos materiālos. Teodora Zaļkalna formveide porcelānā, Ēvī Upenieces radīto bronzas vai marmora tēlu dublēšana fajansā, Aleksandras Briedes vai Rasmas Bruzītes raksturīgie tēli, kas pārceļo no granīta bronzā, no bronzas – porcelānā utt. Latvijas tēlnieku lielo formu darbi ikdienā ir satopami pilsētvidē, sabiedriski pieejamā ārtelpā dažādās Latvijas pilsētās – šādā ziņā īpaši interesanta ir Leona Tomašicka radošā biogrāfija; kā arī ēku interjeros un eksterjeru dekoratīvajos noformējumos, piemēram, Mārtiņa Zaura vai Aldonijas Poles-Āboliņas izpildījumā; savukārt mazzināma un tamdēļ interesanta lappuse ir arī viņu radītās mazās formas un tieši porcelānā.
Izstāde “Tēlniecība porcelānā” Rīgas Porcelāna muzejā būs skatāma no 2024. gada 16. augusta līdz 2024. gada 13. oktobrim. To papildinās drukāti informatīvi materiāli klātienē un saturs muzeja tiešsaistes kanālos, kuros plašāk tiks izvērsta tēlniecības un porcelāna tēma, iepazīšanās ar autoriem, kolekcijām, vēsturi.
Foto: Publicitātes
