Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles 91,6 metrus augstajā torņa smailē šodien atgriezīsies atjaunotais gailis.
Vēsturiskā gaiļa uzcelšanas procedūru, kas iepriekšējo reizi tika veikta pirms 38 gadiem (1982. gada 13. augustā), šoreiz uzraudzīs Romas katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs, Latvijas Republikas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš un Kultūras ministrs Nauris Puntulis. Viņi klātesošajiem žurnālistiem teiks arī nelielas uzrunas un, ievērojot būvniecības tradīciju, kapsulā ievietos vēstījumus nākamajām paaudzēm no Baznīcas, Latvijas valdības un restauratoriem.
“Kaut arī gaiļa pacelšana tornī noslēdz nozīmīgu posmu Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles atjaunošanā un mēs esam pateicīgi gan Latvijas valdībai, gan Rīgas domei par līdzšinējo ieguldījumu, tomēr šie nebūt nav visi darbi, kas vēl jāpaveic, lai savestu baznīcu kārtībā līdz katedrāles astoņsimtgadei, ko varēsim atzīmēt 2025. gadā,” saka Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs, uzsverot, ka Baznīcu gaida liels izaicinājums, lai šajā sarežģītajā laikā varētu darbus turpināt.
Gaili šī gada 3. aprīlī no torņa nocēla AS “Būvuzņēmums Restaurators” speciālisti, lai uzņēmuma darbnīcās meistari vēsturisko gaili varētu salabot un nozeltīt par jaunu. Gaiļa labošanas darbus veica leģendārais kalējs Pēters Koroļs, kurš bija arī viens no Rīgas Doma katedrāles gaiļa izgatavotājiem pirms 35 gadiem, un tā paša gaiļa atjaunotājiem 2015. gadā, kad Doma gailis tika restaurēts.
Pēc tam, kad kalējs gaiļa bojātās vietas aizpildīja ar alvu un noslīpēja, kā arī veica balansēšanu (jo gailis tomēr pilda arī vēja rādītāja funkciju), tā virsma tika attīrīta, attaukota, nogruntēta, nokrāsota un pārklāta ar speciālu laku - mikstionu, lai pie darba varētu ķerties zeltītājas – restauratore-meistare Inese Ozoliņa un viņas asistente Liena Kasparāne – noklājot virsmu ar zelta lapiņām.
Zeltīšanas darbi AS “Būvuzņēmums Restaurators” darbnīcās tika pabeigti 24. aprīlī, bet kopš 20. maija gailis ir atrodams Jēkaba katedrāles telpās – sānu jomā, kur to var aplūkot un nofotografēt ikviens interesents. Visai Jēkaba katedrāles gaiļa (izmēri – 118x136 centimetri) nozeltīšanai tika izmantoti aptuveni 10 grami zelta lapiņās, kas juvelierizstrādājumu apjoma ziņā ir ekvivalents apmēram diviem standarta laulības gredzeniem.
“Šī ir ne tikai viena no pirmajām baznīcām, kas tika uzcelta Rīgā. Jēkaba katedrālē sanāca kopā arī pirmā latviešu draudze, tajā ir risinājušies daudzi nozīmīgi notikumi ne tikai katoļiem vai luterāņiem, bet arī visai Latvijas valstij kopumā. Piemēram, Jēkaba katedrālē ir viesojušies divi Romas pāvesti, tajā ir ordinēts pirmais latviešu luterāņu bīskaps Kārlis Irbe. Galu galā – kā būtiska Vecrīgas arhitektoniska dominante tā ir iekļauta arī UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Tādēļ šī vispirms jau ir kultūrvēsturiska celtne, kurai ir valstiski simboliska nozīme, un tāpēc arī mēs par savu pienākumu uzskatām šīs ēkas savešanu kārtībā. Baznīca noteikti darīs visu iespējamo, lai to paveiktu, taču mēs priecāsimies par ikvienu, kurš mums šajā darbā palīdzēs arī turpmāk,” skaidro Zbigņevs Stankevičs, norādot, ka šo ieguldījumu noteikti novērtēs katoļticīgie ne vien Rīgā, bet arīdzan visā valstī.
Arhibīskaps uzsver, ka liela pateicība būtu jāizsaka visiem procesā iesaistītajiem: Latvijas valstij, Rīgas pašvaldībai un privātajiem ziedotājiem, kā arī restauratoriem par ieguldījumiem un to milzīgo darbu, kas paveikts kopš 2017. gada. Šajā laika posmā tika restaurētas dievnama fasādes un vēsturiskais mūris, kā arī logi, slēģi un durvis; veikta jomu jumtu atjaunošana, altārtelpas un katedrāles cokola restaurācija, kā arī kanāla atjaunošana un ārējo inženiertīklu izbūve. Tāpat galvenajam ieejas portālam atjaunots apmetums un krāsojums atbilstoši iepriekš veiktajai arhitektoniski mākslinieciskajai izpētei. Visbeidzot veikti torņa jumta atjaunošanas darbi, vēsturisko pulksteņu restaurācija un katedrāles gaiļa zeltīšana, noslēdzoties vienam no vēsturiskā dievnama atjaunošanas un restaurācijas darbu posmiem.
Īpašu pateicību Rīgas Metropolijas Romas katoļu kūrija izsaka SIA “Storent”, kas uz dievnama restaurācijas darbu veikšanas laiku ir dāvinājusi sastatņu izmantošanu, bez kurām nebūtu iespējama tik vērienīgu atjaunošanas darbu veikšana.
Foto: F64
