JVLMA uzmirdzēs pianistes Diānas Zandbergas solokoncerts “Dārgakmeņi klavierēm”



Latviešu pianiste, mākslas zinātņu doktore un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) Zinātniskā un Radošā darba prorektore Diāna Zandberga aicina uz solokoncertu “Dārgakmeņi klavierēm”, kas izskanēs šā gada 22. novembrī plkst. 18 JVLMA Lielajā zālē. Programmā jāizceļ Anitras Tumševicas klaviercikla “Dārgakmeņi” četru daļu pirmatskaņojums, it īpaši “Kalnu kristāls”, kurā iekļauta arī D. Zandbergas dejas epizode Milanas Komarovas horeogrāfijā.

Koncertprogramma “Dārgakmeņi klavierēm” ir veltīta klaviermūzikas robežu paplašināšanai ar vokālās un instrumentālās mūzikas transkripcijām un horeomuzikālām performancēm. Zīmīgi, ka Diāna Zandberga tajā iedzīvinās savas mākslinieciskās pētniecības rezultātus, jo viņas interešu lokā ir arī mūzikas un dejas sintēze. Spilgta tembrālās bagātības atklāsme koncerta pirmajā daļā ir Johana Sebastiana Baha grandiozā Čakona, kas sākotnēji rakstīta vijolei solo, bet vērienīgajā Feručo Buzoni pārlikumā klavierēm iegūst teju vai ērģeļu skanējumu. Atšķirīgas krāsas un instrumenta iespējas parāda romantisma klaviermākslas ģēnija Ferenca Lista šedevrālie Franča Šūberta dziesmu pārlikumi klavierēm solo, kuru faktūra meistarīgi iekļauj un izceļ vokālo frāzējumu.

Koncerta otrā daļa veltīta horeomuzikālu ideju realizācijai. Igauņu komponista Lepo Sumera skaņdarbā Piedod, Friderik izmantoti Šopēna mūzikas citāti, ko paspilgtina pianistes horeogrāfiska kadence. Savukārt Anitras Tumševicas jaundarbā – klaviercikla “Dārgakmeņi” pirmajā daļā “Kalnu kristāls” – elektronikas pavadībā iekļauta pianistes Diānas Zandbergas dejas epizode Milanas Komarovas horeogrāfijā. Programmu noslēgs vērienīgā Morisa Ravela Horeogrāfiskā poēma orķestrim Valsis (1920) autora klavieru versijā. Skaņdarba saturu vislabāk skaidro komponista teiktais: “Daži skaņdarbā sajūt parodiju vai karikatūru par Vīnes valsi, citi sadzird baisas nākamā pasaules kara priekšnojautas... Piekrītu, ka šī deja var šķist traģiska galēji sakāpināto emociju dēļ. Tomēr galvenais ir mūzikas paustā pakāpeniskā skanējuma, kustības un gaismas apoteoze.”

Koncertu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds un Latvijas klavieru skolotāju asociācija.
Par autoru

Rīts.lv, Latvijas kultūras portāls © 2024 Visas tiesības paturētas