Aizvadītajā nedēļas nogalē atklāta Koncertzāles “Cēsis” desmitā sezona un nemainīgi tās pirmais lielais muzikālais notikums ir Starptautiskais festivāls Čello Cēsis. Līdzās koncertiem, koncertzāles Mākslas galerijā atklāta arī rudens pirmā vizuālās mākslas izstāde ar gleznotājas Sandras Krastiņas jau citviet eksponētiem, kā arī pavisam jauniem darbiem.
Festivāls iesākās ar franču čellista Gaspara Klausa un indie popa apvienības Efterklang solista Kaspera Klausena programmas pirmatskaņojumu, kura muzikālā iecere radusies mūziķiem esot savās mītnes zemēs, bet tās koncerta skanējumam topot abiem rezidējot Cēsīs nedēļu pirms festivāla. Neparasts muzikāls piedzīvojums starp tumsu un gaismu, čella dažādām toņkārtām un balsi, saspēli un improvizāciju.
Sestdien festivāla programma turpinājās ar Dmitrija Šostakoviča un Kamila Sensānsa čellkoncertiem divu jauno zvaigžņu – korejieša Džemina Hana, kolumbieša Santjago Kanjona-Valensijas, diriģenta Andra Pogas un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra sniegumā.
Aizvadītajā nedēļas nogalē atklāta Koncertzāles “Cēsis” desmitā sezona un nemainīgi tās pirmais lielais muzikālais notikums ir Starptautiskais festivāls Čello Cēsis. Līdzās koncertiem, koncertzāles Mākslas galerijā atklāta arī rudens pirmā vizuālās mākslas izstāde ar gleznotājas Sandras Krastiņas jau citviet eksponētiem, kā arī pavisam jauniem darbiem.
Festivāls iesākās ar franču čellista Gaspara Klausa un indie popa apvienības Efterklang solista Kaspera Klausena programmas pirmatskaņojumu, kura muzikālā iecere radusies mūziķiem esot savās mītnes zemēs, bet tās koncerta skanējumam topot abiem rezidējot Cēsīs nedēļu pirms festivāla. Neparasts muzikāls piedzīvojums starp tumsu un gaismu, čella dažādām toņkārtām un balsi, saspēli un improvizāciju.
Sestdien festivāla programma turpinājās ar Dmitrija Šostakoviča un Kamila Sensānsa čellkoncertiem divu jauno zvaigžņu – korejieša Džemina Hana, kolumbieša Santjago Kanjona-Valensijas, diriģenta Andra Pogas un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra sniegumā.
“Veidojot šī koncerta programmu, svarīgākais aspekts bija prezentēt Latvijā vēl neiepazītus, bet starptautiskajā mūzikas arēnā aktīvus un izcilus jaunos čellistus. Ar abiem talantiem esmu jau iepriekš muzicējis un katram no viņiem piemīt spilgts un ļoti individuāls mūzikas redzējums un spēles stils. Latvijas klausītāji par to varēja pārliecināties divu hrestomātisku čellkoncertu lasījumos,” saka diriģents Andris Poga.
Koncerta simfoniskajā sadaļā – Karla Nilsena Otrā simfonija. Kaut arī retums Latvijas koncertzālēs, šī dāņu komponista savdabīgā mūzikas un pasaules izjūta, rakstot simfonisko mūziku trauksmainajā 20. gadsimta pirmajā ceturksnī, ir ievērības cienīga un pasaulē regulāri atskaņota.
Festivāla noslēgumā bija skatāms multimediāls dejas uzvedums - muzikāls ceļojums franču komponista Ērika Satī nozīmīgāko klaviermūzikas kompozīciju pasaulē, ko vainagoja baleta “Parāde” iestudējums, kas pirmizrādi piedzīvoja 1917. gadā Parīzē, Sergeja Djagiļeva Krievu baleta (Ballets Russes) izpildījumā. Īpaši festivāla “Čello Cēsis” projekta mākslinieciskais vadītājs Rubens Zahra komponista Satī klavierdarbus bija aranžējis īpašam instrumentu sastāvam - čellam (Guna Šnē), klavierēm (Triša Dona-Viljamsa) un sitaminstrumentiem (Ernests Mediņš).
Līdzās mūzikas notikumiem arī vizuālā māksla – koncertzāles galerijā tika atklāta un līdz novembra beigām būs skatāma gleznotājas Sandras Krastiņas darbu izstāde “Vēl ir laiks… Vēl ir laiks!”. To veido gleznu cikli no vairākiem māksliniecei būtiskiem projektiem: gleznu sērija “Viens vienīgs” no 2016. gada retrospekcijas LNMM izstāžu zālē “Arsenāls” un personālizstādēm MĀKSLA XO galerijā Rīgā – “Viena vienīga vienība”(2021) un “Vien jāpārskrien pāri tam ziedu laukam” (2023).
Aizvadītajā nedēļas nogalē atklāta Koncertzāles “Cēsis” desmitā sezona un nemainīgi tās pirmais lielais muzikālais notikums ir Starptautiskais festivāls Čello Cēsis. Līdzās koncertiem, koncertzāles Mākslas galerijā atklāta arī rudens pirmā vizuālās mākslas izstāde ar gleznotājas Sandras Krastiņas jau citviet eksponētiem, kā arī pavisam jauniem darbiem.
Festivāls iesākās ar franču čellista Gaspara Klausa un indie popa apvienības Efterklang solista Kaspera Klausena programmas pirmatskaņojumu, kura muzikālā iecere radusies mūziķiem esot savās mītnes zemēs, bet tās koncerta skanējumam topot abiem rezidējot Cēsīs nedēļu pirms festivāla. Neparasts muzikāls piedzīvojums starp tumsu un gaismu, čella dažādām toņkārtām un balsi, saspēli un improvizāciju.
Sestdien festivāla programma turpinājās ar Dmitrija Šostakoviča un Kamila Sensānsa čellkoncertiem divu jauno zvaigžņu – korejieša Džemina Hana, kolumbieša Santjago Kanjona-Valensijas, diriģenta Andra Pogas un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra sniegumā.
“Veidojot šī koncerta programmu, svarīgākais aspekts bija prezentēt Latvijā vēl neiepazītus, bet starptautiskajā mūzikas arēnā aktīvus un izcilus jaunos čellistus. Ar abiem talantiem esmu jau iepriekš muzicējis un katram no viņiem piemīt spilgts un ļoti individuāls mūzikas redzējums un spēles stils. Latvijas klausītāji par to varēja pārliecināties divu hrestomātisku čellkoncertu lasījumos,” saka diriģents Andris Poga.
Koncerta simfoniskajā sadaļā – Karla Nilsena Otrā simfonija. Kaut arī retums Latvijas koncertzālēs, šī dāņu komponista savdabīgā mūzikas un pasaules izjūta, rakstot simfonisko mūziku trauksmainajā 20. gadsimta pirmajā ceturksnī, ir ievērības cienīga un pasaulē regulāri atskaņota.
Festivāla noslēgumā bija skatāms multimediāls dejas uzvedums - muzikāls ceļojums franču komponista Ērika Satī nozīmīgāko klaviermūzikas kompozīciju pasaulē, ko vainagoja baleta “Parāde” iestudējums, kas pirmizrādi piedzīvoja 1917. gadā Parīzē, Sergeja Djagiļeva Krievu baleta (Ballets Russes) izpildījumā. Īpaši festivāla “Čello Cēsis” projekta mākslinieciskais vadītājs Rubens Zahra komponista Satī klavierdarbus bija aranžējis īpašam instrumentu sastāvam - čellam (Guna Šnē), klavierēm (Triša Dona-Viljamsa) un sitaminstrumentiem (Ernests Mediņš).
Līdzās mūzikas notikumiem arī vizuālā māksla – koncertzāles galerijā tika atklāta un līdz novembra beigām būs skatāma gleznotājas Sandras Krastiņas darbu izstāde “Vēl ir laiks… Vēl ir laiks!”. To veido gleznu cikli no vairākiem māksliniecei būtiskiem projektiem: gleznu sērija “Viens vienīgs” no 2016. gada retrospekcijas LNMM izstāžu zālē “Arsenāls” un personālizstādēm MĀKSLA XO galerijā Rīgā – “Viena vienīga vienība”(2021) un “Vien jāpārskrien pāri tam ziedu laukam” (2023).
Foto: Publicitātes
