No 28. maija līdz 6. jūnijam Ventspilī, koncertzālē “Latvija” garāmgājēju skatam pavērsies mākslinieces Annas Orniņas veidotā telpa skaņai brīnišķīgā pasaulē “Kad progress kļūst par dievu, cilvēks mirst kā vergs”, kas iekārtota koncertzāles kafejnīcas zonā.
Trīs vakarus – 28., 29. un 30. maijā – noteiktos laikos telpā gaidāmi muzikāli performatīvi notikumi. Tur notiekošo garāmgājēji no droša attāluma – caur skatlogu – un, distancējoties vienam no otra, varēs vērot gan nosacītā klātienē, gan tiešsaistē koncertzāles Latvija Facebook un YouTube kontos.
Telpa skaņai brīnišķīgā pasaulē “Kad progress kļūst par dievu, cilvēks mirst kā vergs” aiz koncertzāles logiem tiks atvērta piektdien, 28. maijā. Pirmajā vakarā plkst. 22.00 ar īpaši gatavotu programmu, kur apkopota sēru mūzika no dažādiem gadsimtiem un dažādām Eiropas kultūrām uzstāsies vokālā grupa Putni. Bagātīgi ornamentētie korsikāņu sēru mesas fragmenti mīsies ar angļu un franču madrigāliem, latviešu burdona dziesmas sabalsosies ar romantisma laikmeta un renesanses polifonijām, kā arī latviešu dadaista Jura Ābola kompozīcijām.
Dienu vēlāk, 29. maijā, plkst. 22.00 klavieru kvartets “Quadra” kopā ar klarnetistu Gunti Kuzmu izpildīs Olivjē Mesiāna (Olivier Messiaen) skaņdarbu “Kvartets laika galam”. Savukārt svētdien, 30. maijā, plkst. 19.00 dzīvie mūziķi Leo Novus un Die Trepanation uz “mašīnas” jeb “Erica Synths” modulārās sintezatoru sistēmas radīs performanci, kam vēlāk tiks ļauts gausi, ļoti gausi pašradīties līdz pat 6. jūnijam. Garāmgājēji jebkurā laikā varēs būt liecinieki šī progresa kļūšanai par...
Veidot telpu, tās scenogrāfiju un garāmgājējiem iespējamo interakciju iedvesmojis angļu rakstnieka un filosofa Oldesa Hakslija (Aldous Huxley) pazīstamais antiutopiskais romāns “Brīnišķīgā jaunā pasaule”. Darbs, kas aizvadītā gadsimta trīsdesmitajos gados gluži pravietiski atainoja cilvēces attīstības ceļu un nākotnes cilvēku ķīlnieku paša radītajā pasaulē, kur ļauties “progresa dievam”, mirt kā vergam vai aiziet kā brīvam Mežonim.
“Ir ērti paļauties uz to, ka iepriekš personīgus un gluži intīmus lēmumus var uzticēt paveikt citam. Jo ērtāk, ja to paveic pūlis bez izšķiramām sejām, mašīnām vai algoritmiem. Un patīkami kļūst arī tajā brīdī, kad šo paļaušanos, pirmajā brīdī jaunu, neierastu, pie noteikta atkārtojuma skaita tu pieņem par īstu, par patiesu risinājumu. Gluži nemanot iestājas “jaunā normālība”, par kādu dzird dēvējam pēdējo gadu. Kā esam pārliecinājušies, tā var ieilgt, turpināties bez gala. Pieņemtā “viņa attālinātība”, parafrāzējot Hakslija “viņa fordību”, ir ieaijājusi mūs, mežoņus, miegā, kurā tiešsaistē straumēties un apmierināt maņas ar surogātu ir… Jauni normāli.
“Kad progress kļūs par dievu, cilvēks mirst kā vergs” ir mūsu skats uz stāstu ar skumjām beigām, tām par varītēm pretojoties, cenšoties tās novērst. Kā Mežonis romānā, mēs negribam ērtības! Mēs gribam Dievu, mēs gribam dzeju, mēs gribam īstas briesmas, mēs gribam brīvību, mēs gribam labestību! Jā, iespējams, mēs gribam arī grēku!” tā par telpas ieceri teic koncertzāles “Latvija” mākslinieciskais vadītājs Miks Magone.
“Kad progress kļūs par dievu, cilvēks mirst kā vergs” ir vēl viens mēģinājums lūkoties uz šodienu caur pagātnē tapušu nākotnes projekciju. Februārī kopā ar scenogrāfu Reini Suhanovu īstenotā telpa gaidīšanai-performance “Nekas nav drošs, kad tevis nav” arī bija literatūras un dramaturģijas iedvesmota versija par to, kur un kādi šobrīd esam. Arī šī, telpa brīnišķīgā pasaulē ir mākslinieciska iniciatīva, kas vienlaikus pauž cilvēcisku, emocionālu un pilsonisku attieksmi pret esošajiem apstākļiem. Aizvadītā gada pavasarī notikušie “#atverlogu” koncerti Ventspils daudzzīvokļu namu iekšpagalmos, mākslinieka “-8” veidotā instalācija “Koncerts bez cilvēkiem”, koncertzāles jubilejas koncerts performance “Viens”, nupat koncertzāles parādes durvis aizšķērsojušais konteiners ar kultūru “Mūžzaļš” un citi notikumi ir komentāri pasaulē valdošajai bezprecedenta situācijai, kas jo sāpīgi skar mākslas, mūzikas pasauli.
Telpas skaņai brīnišķīgā pasaulē autori vēlas atgādināt par valstī noteiktajiem pulcēšanās ierobežojumiem, distancēšanās prasībām un nepieciešamību izturēties ar sapratni un atbildību gan pret savu, gan apkārtējo veselību.
Foto: Publicitātes
