Dedzinātāji Kuldīgā uzrodas ar pusgada intervālu. Nule policija paņēmusi ciet kārtējo piromānu, un nu jau pat lielākajiem skeptiķiem vairs nenāk smiekli par Metropoles teiku. Tā vēsta, ka pagājušā gadsimta sākumā pilsētai degšanas lāstu uzlikusi prostitūta.
Ļaunprātīgi izraisīti ugunsgrēki Kuldīgā notiek ļoti bieži – droši var teikt, ka visbiežāk Latvijā. Turklāt bīstami ir konkrēti mēneši – tieši janvāris un jūlijs. Ugunsdzēsēji zina, ka tad dežūru laikā spectērpus lāgā nedrīkst vilkt nost, jābūt nepārtrauktā kaujas gatavībā. Tagad atkal uz kādu laiku var atvilkt elpu – iestājies augusts, turklāt kārtējais dedzinātājs noķerts.
Kriminālizmeklētāja un Valsts policijas Kuldīgas iecirkņa vadītāja Inga Spēkaine stāsta, ka šis viņai ir jau septītais dedzinātājs, turklāt izcili bīstams eksemplārs. Citi dedzinājuši šķūņus, no kā gan arī izcēlušies ārkārtīgi postoši ugunsgrēki. Taču šis uguni pielaidis dzīvojamām mājām, turklāt nakts laikā, kad bojā varēja aiziet arī cilvēki. 22. jūlijā vienos naktī aizdegās ēka Stendes ielā, 24. jūlijā pulksten 4.30 degusi māja Kuldīgas novada Rumbas pagastā, bet 25. jūlijā pulksten 1.17 saņemts izsaukums uz Baznīcas ielu 30. Uz aizdomu pamata par šo ugunsgrēku izraisīšanu aizturēts trīsdesmitgadīgs vīrietis. Viņš pats pastrādātajā atzīstas, taču policijai pagaidām ir šaubas par motīviem. Ar piromāniju sirgstošam cilvēkam būtu raksturīgi iet un skatīties savu rokudarbu. Kuldīgas ugunsdzēsēju priekšniece Kristiāna Apine skaidro, ka piromāniem patīk noskatīties, kā aug liesmas, kā attīstās ugunsgrēks un cilvēki to pūlas apdzēst. Izjust varu, acumirklī izraisot šādu rosību. Tomēr konkrētais dedzinātājs skatītāju pūlī neesot stāvējis. Tā vismaz viņš pats liecinājis. Policija plašāku informāciju pagaidām nesniedz. Baumo, ka aizdomās turamais tikai nesen izlaists no cietuma. Tagad viņam par ļaunprātīgu svešas mantas iznīcināšanu draud līdz pat desmit gadiem cietumā.
Sistemātisko ugunsgrēku dēļ kuldīdznieki šobrīd ir sanervozējušies. K. Apine stāsta, ka pilsētā pat veidojas kaut kas līdzīgs brīvprātīgām patruļām. Cilvēki pieskata pagalmus, šķūnīšus un, tiklīdz ieklīst kāds aizdomīgs svešinieks, tā tūliņ pat triecot viņu projām. «Tas ir likumsakarīgi – iedzīvotāji satraucas par savu mantu un drošību,» spriež ugunsdzēsēju priekšniece.
Pēdējos trīs gados nodegušas arī divas ēkas, kas atrodas līdzās Kuldīgas stāstnieces un folkloristes Liesmas Lagzdiņas mājai, bet ziemā nosvilināts vai nopīpēts malkas šķūnis, atstājot viņu bez siltuma. Izrādās, ka policistu piesauktā teika par Kuldīgas vecpilsētas degšanu patiešām eksistē, turklāt tā pat esot kas vairāk nekā tikai teika: «Tā ir apteiksmota patiesība.» Darbība norisinās krāšņākajā Kuldīgas viesnīcā Metropole. Pašas stāstnieces mūžā tā degusi trīs reizes, un pēc pēdējā ugunsgrēka to par vienu latu no pašvaldības nopirka un atjaunoja miljonārs Valentīns Kokalis. Pagājušā gadsimta sākumā tā bija svaigi uzcelta, krāšņa un kā radīta, lai cara armijas garnizona virsnieki nodotos izklaidēm. Daži numuriņi nākuši komplektā ar meitenēm. Kāds jauns oficieris, ik nakti piestaigājot uz viesnīcu, iemīlējies meitenē, jaunā sieviete – viņā, abi gribējuši precēties. Taču vecāki augstdzimušajam oficierim pateikuši – nē, un virspavēlniecība viņu aizsūtījusi tā patālāk projām. Bet jauniņā prostitūta tai pašā numuriņā padarījusi sev galu, pirms tam nolādot Metropoli un Kuldīgu – lai tā degot zilās liesmās. Ja ticam teikai, pilsēta ar saviem ikpusgadējiem ugunsgrēkiem tagad maksā par gadsimtu senām mīlas mokām.
Avots: nra.lv
