No 6. līdz 30. jūlijam Kuldīgas Mākslas namā skatāma izstāde “Lielzemes muzejs”.
Izstādē apmeklētāju uzmanībai tiek piedāvāti eksponāti no reālas utopijas, Lielzemes, kuri līdz šim ir nonākuši darba grupas rīcībā vai tikuši veidoti, balstoties iegūtajā informācijā. Viena no izstādes pamattēmām ir utopiska domāšana, kas ir bijis būtisks dzinulis arī Latvijas salīdzinoši jaunajā vēsturē. Ar utopisku domāšanu varam saskarties ik uz soļa – klasiska Kurzemes zemnieku sēta mums saistās ar daļēji mītisko pirmo brīvvalsti, padomju laiku pēdas vides ainavā un cilvēku domāšanā atgādina par vienu no vērienīgākajām tuvākajā vēsturē radītajām utopijām, arī no jebkādām savienībām neatkarīga Latvija mūsdienās ir spilgts utopiskas domāšanas auglis. Pat skatoties sīkumos, atrodam mazas utopijas. Piemēram, labi autoceļi mūsu sapņos atgriežas atkal un atkal. Vārds ‘utopija’ burtiski nozīmē ‘vieta, kuras nav’. Utopijā saplūst un bieži kontrastē naivs sapņojums pēc labākas, nereti pavisam neiespējamas būšanas un liela atbildība, jo sapņi mūs vada līdzīgi šamaņu paralēlo realitāšu iztēlojumiem, kas nodrošina vismaz iespēju izmaiņām uz labu. Bet gaišu sapni un murgu šķir vien plāna membrāna, kā jau no vēstures to zinām.
Izstādes iekļaujas plašākā projektā “Lielzemes muzejs”, ko ir paredzēts attīstīt un turpināt izrādīt gan dažādās Latvijas pilsētās – Liepājā, Ventspilī, Daugavpilī u.c. –, gan arī ārzemēs līdz 2018. gadam, kad Latvijas simtgades svētku ietvaros notiks projekta kulminācijas pasākumi Rīgā. Projekta darba grupu veido pieredzējuši profesionāļi no dažādām jomām ar plašu un starptautisku pieredzi mākslas projektos.
Izstādes darba grupu veido mākslinieki Aigars Bikše un Andris Vītoliņš, kurators Uldis Pētersons, Ilze Supe un filozofs Kārlis Vērpe.
Foto: Publicitātes
