Šodien, 11. septembrī, latviešu dzejniekam, dramaturgam, tulkotājam, teātra darbiniekam, sociāldemokrātiskais žurnālistam un politiķim Rainim aprit 150. gadi.
Simt jaunu domu dod viens mirklis.
Visu dzīvi ietvert spēj viens mirklis,
Tūkstoš mirkļu ikkatrā dienā –
Vai tu redzi, cik tu bagāts esi! /Rainis
Rainis, īstajā vārdā Jānis Krišjānis Pliekšāns, dzimis 1865. gada 11. septembrī, bijis leģendāra personība gan Eiropas, gan pasaules mērogā. Vairāk nekā simts gadu dzejnieka daiļrade kalpojusi kā mēraukla latviešu literatūrā un sabiedriski politiskajā domā.
Savā dzīves laikā Rainis sniedzis neatsveramu ieguldījumu rietumu filozofiskās domas tuvināšanā un attīstībā Latvijā, kā arī cīnījies par Latvijas brīvību un neatkarību.
Savas sabiedriskās aktivitātes Rainis aizsācis kā avīzes “Dienas Lapa” redaktors, taču cilvēku atmiņās viņš vienmēr paliks kā leģendārs un revolucionārs dzejnieks. Viņa literārais mantojums ir tik plašs, ka viņa darbus vienā lapaspusē nav iespējams uzskaitīt.
Rainis savas literatūras gaitas aizsāka 1894. gadā, kad viņš iepazinās ar Elzu Valteri – dzejnieci Aspaziju, kas jau tolaik bija populāra dramaturģe. Nereti dzirdams, ka tieši Aspazija atklāja dzejnieku Raini un abi kalpoja kā iedvesmas avots viens otram.
Savu pirmo dzejoļu krājumu “Tālas noskaņas zilā vakarā” Rainis izdevis 1903. gadā. Rainis aktīvi piedalījās 1905. gada revolūcijā, šajā laikā viņš izdeva otro dzejas grāmatu “Vētras sēja” un sacerēja drāmu “Uguns un nakts”. Latviešu literatūrā nepārspēti ir Raiņa tulkojumi – pazīstamākais no tiem J. V. Gētes “Fausts”, kā arī A. Puškina “Boriss Godunovs”, Rainis tulkojis H. Ibsena, Dž. G. Bairona, V. Šekspīra, F. Šillera darbus.
Par latviešu dižgaru aizvien skan tādi vārdi kā “ģēnijs”, “ikona”, “pamatlicējs”, “revolucionārs”, “leģendārs”…viņa vārdi un darbi iemūžināti pieminekļos, ielu nosaukumos, memoriālajās plāksnēs, muzejos, gleznās, skaņdarbos, kuriem pateicoties Rainis dzīvos mūžam!
Foto: Publicitātes
