Kopš romānu “Trešā balss” un “Pilnmēness paisums” iznākšanas pasaules literatūru papildina spožo zviedru kinoscenāristu – Sillas un Rolfa Berjlindu nākamais kopdarbs, vēsta izdevniecība "Zvaigzne ABC".
Pieslīpējušies viens otram, desmitiem gadu rakstot scenārijus iecienītiem detektīvseriāliem, abi ķērās pie grāmatām – un guva panākumus. Nule latviešu valodā iznācis arī trešais Berjlindu darbs “Melnā rītausma” . Noziegumi, kas risinās abu romānos, ir baisi, bet Berjlindi netīksminās par tiem. Līdzīgi Stīgam Lārsonam, viņi drīzāk mēģina atrast cēloņus mūsdienās aktuāliem notikumiem, izvirzot savas versijas, prasmīgi vērpjot sižetu un – kas arī ir svarīgi! – apveltot savus varoņus ar spilgtām īpašībām. Lai gan par galvenajiem varoņiem tradicionāli tiek uzskatīti jaunā izmeklētāja Olīvija Renninga un īgnais bijušais izmeklētājs Toms Stiltons, liela loma romānos ir arī urķīgajai Metei Ulsēterei, viņas vīram Mortenam, izbijušajam noziedzniekam Abāsam un pat... zirneklim Keruakam.
“Melnā rītausma” sākas ar traģisku noziegumu: teju vecmāmiņas acu priekšā ir nonāvēta trīsgadīga meitenīte. Slepkavu neviens nav pat manījis. Dažas dienas vēlāk kāds nogalina mazu puisēnu – tikpat klusi un noslēpumaini. Olīvija Renninga uzsāk izmeklēšanu, taču pēdas ved strupceļā.
Tikmēr Toms Stiltons vēl joprojām neliekas mierā, prātojot par kādu pirms gadiem notikušu slepkavību. Kopš visiem atklāts senais stāsts par to, kā pasaulē ieradās Olīvija Renninga, Toma kontā neatrisināta palikusi tikai viena slepkavība. Eskortmeitene Jilla Engberja tika nonāvēta viesnīcas numuriņā, kad bija ieradusies uz izsaukumu. Bet kāpēc tas Stiltonu uztrauc vēl šodien? Kāpēc gan viņš nevarētu likties mierā? Īpaši jau šobrīd, kad visa valsts meklē bērnu slepkavu?
Kā jau ierasts Berjlindu romānos, notikumiem, kas risinās tagadnē, bieži vien saknes stiepjas tālu pagātnē, turklāt notikumu saistību ir grūti pat iedomāties. Kopā ar policistiem lasītājs maldās pa izmeklēšanas takām, reizēm iekrītot viltus pierādījumu lamatās, bet no sirds izdzīvojot stāsta spraigo sižetu, kur katram sīkākajam atgadījumam ir nozīme.
Šķirot romāna beidzamās lapas un baudot atrisinājumu, rodas vēlme, lai autori turpinātu darbu un uzrakstītu vēl vismaz vienu romānu par Olīviju, Tomu un pārējiem.
Foto: Publicitātes
