Latvijas Nacionālais mākslas muzejs veicis unikālu 300 mākslas darbu iepirkumu, saņemot finansējumu 550.000,00 EUR apmērā no valsts budžeta līdzekļiem, kas novirzīti Covid-19 pandēmijas seku ietekmes mazināšanai uz kultūras nozari.
Pamatojoties uz Ministru kabineta 18.06.2020. Rīkojumu Nr. 339, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (turpmāk tekstā – Muzejs, LNMM) saņēma finansējumu 550.000,00 EUR apmērā no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” ar mērķi “mazināt Covid-19 pandēmijas izraisīto seku ietekmi uz kultūras nozari, atbalstīt krīzes skartos šobrīd aktīvi strādājošos māksliniekus un vienlaikus kvalitatīvi papildināt Muzeja krājumu ar vismaz 110 mākslinieciski augstvērtīgiem pēdējo 30 gadu laikā Latvijas mākslinieku radītiem mūsdienu vizuālās mākslas darbiem”.
LNMM ar gandarījumu var paziņot, ka iepirkumu programmas ietvaros tā krājums ir papildināts ar aptuveni 300 mākslas darbiem, kurus radījuši vairāk nekā 100 autori un autoru apvienības. Mākslinieku saraksts alfabētiskā secībā lasāms preses paziņojuma beigās. Plašāku informāciju par iepirktajiem mākslas darbiem Muzejs publicēs savā mājas lapā pēc tam, kad būs veikta mākslas darbu kataloģizācija un zinātniskā inventarizācija krājumā.
Lai nodrošinātu maksimāli kvalitatīvu un pārskatāmu mākslas darbu atlases procesu, LNMM izveidoja Ekspertu komisiju, kurā apvienojās pieci muzeja speciālisti un pieci pieaicinātie eksperti.
No LNMM:
- Māra Lāce, LNMM direktore, LR Kultūras ministrijas Vizuālās mākslas padomes locekle;
- Dr. art. Elita Ansone, LNMM Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas ARSENĀLS (20. gs. 2. puse – 21. gs.) vadītāja, VKKF Vizuālās mākslas nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja;
- Daina Auziņa, LNMM Latvijas Vizuālās mākslas departamenta krājuma darba vadītāja;
- Līna Birzaka-Priekule, LNMM izstāžu kuratore, Purvīša balvas ekspertu darba grupas vadītāja, Kultūras ministrijas Vizuālās mākslas padomes locekle;
- Iveta Derkusova, LNMM direktora vietniece krājuma darbā, LNMM Krājuma komisijas priekšsēdētāja.
Pieaicinātie eksperti:
- Māris Čačka, Daugavpils Marka Rotko mākslas centra vadītājs, Kultūras ministrijas Vizuālās mākslas padomes loceklis;
- Santa Hirša, mākslas kritiķe, Kultūras ministrijas Vizuālās mākslas padomes locekle;
- Solvita Krese, biedrības “Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs” direktore, Kultūras ministrijas Vizuālās mākslas padomes priekšsēdētāja;
- Zane Onckule, biedrības “Kim?” programmas direktore, Kultūras ministrijas Vizuālās mākslas padomes locekle;
- Vilnis Vējš, mākslas kritiķis, Kultūras ministrijas Vizuālās mākslas padomes loceklis.
Laikā no 2020. gada 23. jūlija līdz 30. oktobrim notika deviņas Ekspertu komisijas sēdes, kuru laikā eksperti, izvērtējot pēdējo 30 gadu mākslas ainas atspoguļojumu Muzeja kolekcijās un saskaņā ar izstrādāto Nolikumu, veica mākslas darbu atlasi trīs posmos:
- tika izveidots paplašinātais saraksts, ekspertiem nosaucot autorus, kuru daiļrade būtu vērtējama iepirkumu programmas kontekstā;
- izvērtējot publiski pieejamo un ekspertiem zināmo informāciju par visu sākotnējā sarakstā ietverto autoru radošo darbību, tika apstiprināts to autoru saraksts, kuru darbība jāizvērtē padziļināti, lai izvēlētos konkrētus mākslas darbus Muzeja kolekcijas papildināšanai;
- izskatot ap 80 autoru portfolio digitālā formātā un tiekoties ar vairāk nekā 20 māksliniekiem klātienē, viņu darbnīcās, eksperti apstiprināja iepirkumam virzāmo mākslas darbu sarakstu.
Komunikāciju ar autoriem un pirkuma līgumu slēgšanu nodrošina Muzejs. Darbs ritējis visu novembri, iepirkuma procesu plānots pilnībā noslēgt līdz 15. decembrim. Mākslas darbu inventarizēšana Muzeja krājumā tiks nodrošināta līdz 2020. gada beigām, zinātniskā kataloģizācija turpināsies 2021. gadā.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājums papildināts ar visu paaudžu šobrīd aktīvi strādājošu mākslinieku darbiem, kuri pārstāv plašu vizuālās mākslas nozaru spektru – glezniecība, tēlniecība un objekti, fotogrāfija, video, kā arī jauktu mediju instalācijas, starpdisciplināri projekti un dizaina mākslas darbi.
Lielākā puse no iepirkto mākslas darbu autoriem pieder paaudzei, kas ienāca mākslā 21. gadsimta sākumā un ir veidojuši mūsdienu Latvijas mākslas daudzveidīgo kopainu. Ceturtdaļa pirkumu ir no vidējās un vecākās paaudzes autoriem, kuri noteica vizuālās mākslas attīstību dinamiskajās 20. gadsimta pēdējās desmitgadēs un pārliecinoši turpina savu profesionālo darbību. Savukārt aptuveni trešdaļa no autoriem līdz šim muzeja krājumā nav bijuši pārstāvēti. Vairums no viņiem dzimuši 20. gadsimta 90. gados un ir pirmās neatkarīgā Latvijā uzaugušās paaudzes pārstāvji, kuru ienākšana mākslā notiek gan mākslas izglītībai, gan starptautiskiem profesionāliem kontaktiem pilnībā atvērtā ģeopolitiskā telpā. Autoru izvēlē vērojama līdzīga abu dzimumu pārstāvība. No 107 autoriem 49 ir sievietes. Vidējā pirkuma summa no viena autora bija ap 5000,00 EUR, savukārt par vienu mākslas darbu vidējā samaksa bija ap 1840,00 EUR.
NO EKSPERTU KOMISIJAS LOCEKĻU TEIKTĀ:
Māris Čačka: “Uzskatu, ka mākslā un muzeja darbā kopumā kā vislielākajai vērtībai jābūt novērtētam un atbalstītam māksliniekam. Pēdējo četrdesmit – piecdesmit gadu laikā šis, izskatās, ir vērienīgākais LNMM iepirkums, kas turpinās stāstu par Latvijas mākslu šodienā un nākamajās paaudzēs. Esmu gandarīts par konstruktīvu sadarbību ar kolēģiem Ekspertu komisijā un līdzsvaru iepirkumā starp mākslinieku paaudzēm un atšķirīgajiem mākslas medijiem, sabalansējot iepirkumu arī ar līdz šim pārstāvēto autoru rokrakstu kolekcijā un rodot krājuma papildināšanas iespēju ar autoriem, kas kolekcijā nonāk pirmo reizi.”
Santa Hirša: “LNMM mūsdienu mākslas iepirkums pamata līmenī ir pandēmijas negatīvi ietekmēto mākslas tirgu kompensējošs mehānisms, kas ļāvis māksliniekiem saņemt atalgojumu par izcilu mākslas darbu radīšanu, savukārt valstij savā īpašumā iegūt darbus, kas veido mūsdienu mākslas kanonu un līdz šim skatītājiem diemžēl nav bijuši publiski pieejami apskatei. Man prieks, ka ekspertu loka daudzveidība šo kanonu ļāvusi veidot plašu un daudzslāņainu, neizvairoties no neērtām tēmām un tehnoloģiski sarežģītiem medijiem. Māksla, kā zināms, ir sabiedrības pašrefleksijas rīks, un tās kolekcionēšana ir šīs pieredzes sakārtošana un artikulēšana, veids, kā formulējam sev būtisko. Domāju, ka jauniegūtie darbi ir nenovērtējams kopieguvums ne vien finansiālā izteiksmē, bet arī kā mentāls atskaites punkts Latvijas laikmetīgās kultūras kopējai virzībai.”
Solvita Krese: “Šī bija unikāla un nepārvērtējama iespēja ne tikai atbalstīt Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes skartos māksliniekus, bet arī būtiski papildināt Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumu. Strādājot kopā ar kompetentu nozares ekspertu komandu, izdevās aizpildīt daudzus “baltos plankumus” Latvijas mākslas kopainā, kas radušies pēdējos 30 gados, – ne tikai izpaliekot regulāriem mākslas darbu iepirkumiem, bet arī tāpēc, ka mums joprojām nav Laikmetīgās mākslas muzeja. Šis ir vērienīgākais mākslas darbu iepirkums kopš Latvijas neatkarības atgūšanas, kas kalpos kā vērtīgs resurss LNMM nākotnes izstāžu darbībai un veidos bāzi nesenās mākslas vēstures pētniecībai.”
Zane Onckule: “Uz dalību LNMM iepirkuma komisijā atskatos kā nopietna mērķa un misijas apziņas vadītu aizraujošu piedzīvojumu. Vairāku mēnešu garumā un regulāru tikšanos grupā (klātienē, tiešsaistē, studiju vizītēs) rezultātā ir atlasīti autoru un kolektīvu pēdējās trīsdesmitgades laikā konceptualizēti un īstenoti mākslas darbi vai to sērijas. Šo darbu nonākšana LNMM kolekcijā iezīmē vērienīgu lokāli nozīmīgākās mākslas institūcijas “materiāla” mentālu un materiālu diversifikāciju, piemēram, kolekcijā novietojot tādu dažādos karjeras posmos strādājošu autoru kā Santa France vai Ella Krugļanska darbus. Komisijai savu darbu noslēdzot, LNMM pārņem ne tikai aprūpi par jaunieguvumiem, bet arī atbildību par to kontekstualizēšanu gan LNMM kolekcijas ietvaros, gan ārpus tās.”
Vilnis Vējš: “Vienreizējs ieguldījums mākslinieku atbalstā ir devis nepārvērtējamu “blakus efektu” – LNMM krājums un līdz ar to sabiedrība kopumā ir kļuvusi bagātāka ar unikālu mākslas kolekciju. Muzeja izstādes turpmāk spēs labāk atspoguļot latviešu mākslu pēdējos trīsdesmit gados gan horizonālos griezumos – noteiktos laika periodos, gan vertikālos, uzrādot mākslas prakšu pēctecību, attīstību un izvērsumu. Daudziem jau plaši zināmiem darbiem ir radies konteksts, kas rosinās iepazīt un pētīt Latvijas mākslu nākamās paaudzes.”
Elita Ansone: “Šī hiper-pirkuma rezultātā nokomplektēta kolekcija, kas pamatā kontekstualizējama ar globālu Rietumu kultūras diskursu 21. gadsimtā. Tā ir māksla, kas, arvien paplašinot savas robežas, nebeidz apšaubīt priekšstatus par to, kas ir māksla, tā izaicina uz diskusiju, paģēr iesaistīties spēlē ar to un sarunā par to. Skatītājam brīžiem tā nav mirklī saprotama un neliekas arī pārāk skaista. Tomēr mūsu strauji mainīgajā un daudzveidīguma pārpilnajā laikmetā, kad jautājumu ir vairāk nekā atbilžu, tā kļūst likumsakarīga un absolūti nepieciešama, lai arī mākslā tiktu definēts tieši šī laikmeta gars. Gribas zīmēt paralēles ar notikumiem 100 gadus atpakaļ, kad Rīgas mākslinieku grupa sāka “iekarot” Rīgas mākslas scēnu, un šo autoru darbi nonāca muzeju kolekcijās. Toreiz viņu māksla bija karstu strīdu objekts, bet šodien mēs bez tās vispār nevaram iztēloties Latvijas mākslu. Vēl gribas norādīt, ka šis pirkums mākslas darbu skaita un aktuālo diskursu ziņā ir līdzvērtīgs tam, kādu muzejā ir varēts pakāpeniski iepirkt pēdējo desmit gadu laikā.”
Daina Auziņa: “Piešķirtais finansējums ir devis iespēju LNMM sistēmiski un mērķtiecīgi īstenot mūsdienu mākslas komplektēšanas kampaņu, veiksmīgi atklājot Latvijas mākslas pēdējo 30 gadu periodam raksturīgo virzienu un tendenču plurālismu. Diskusijās un izvēļu veikšanā liela nozīme bijusi paplašinātajam ekspertu komisijas sastāvam, kurā katra dalībnieka pieredze un kompetences būtiski paplašinājušas zināšanu un viedokļu amplitūdu. Īstenotais mākslas darbu iepirkums bijis ļoti vērtīgs visām iesaistītajām pusēm: gan muzejam (kā viens no vēsturiski vērienīgākajiem krājuma papildināšanas precedentiem), gan ekspertiem (kā platforma profesionāli piesātinātai un jēgpilnai sarunai par mākslas norisēm pēdējo 30 gadu periodā), gan māksliniekiem (kā profesionāls un reizē finansiāls novērtējums viņu radošajam darbam). Iegādātie mākslas darbi, nonākot muzeja aizgādībā, tiks uzturēti kā nozīmīga nacionālā mantojuma daļa, paredzot to publisku pieejamību. Apzinātais informatīvo materiālu apjoms arī turpmāk būs noderīgs muzeja pētnieciskajā un krājuma komplektēšanas darbā.”
Līna Birzaka-Priekule: “Brīdī, kad Latvijā vēl aizvien ir neskaidrība par Laikmetīgās mākslas muzeja nākotni, kura viens no būtiskākajiem uzdevumiem būtu regulāra laikmetīgās mākslas kolekcijas papildināšana un pētniecība, domāju, ka šis iepirkums ir nepieciešams atbalsts māksliniekiem un nozīmīgs ieguldījums Latvijas laikmetīgās mākslas veidošanās kopainas dokumentēšanā. Īpaši gribētos izcelt, ka šis iepirkums ir ievērojami papildinājis LNMM 20. gs. 2. puses – 21. gs. kolekcijas ar video darbiem, instalācijām, fotogrāfijām un starpdisciplināriem projektiem (kā performance, procesuālā māksla u.c.), kas dos iespēju nākotnē detalizētāk pievērsties šo mediju pētniecībai un eksponēšanai gan izstādēs, gan pastāvīgajās ekspozīcijās. Jāatzīmē, ka šis iepirkums ir devis iespēju iegādāties mākslas darbus no jaunākās paaudzes māksliniekiem, kas spēcīgi sevi jau pieteikuši starptautiskajā mākslas arēnā. Kopumā par procesu vēlētos piebilst, ka ir padarīts liels darbs, tomēr vēl svarīgāks ir priekšā – iepirkto mākslas darbu pētniecība un to interpretācija Latvijas laikmetīgās mākslas procesos.”
Iveta Derkusova: “Lai arī Ekspertu komisijas darba process ritēja Covid-19 pandēmijas noteikto piesardzības pasākumu ēnā, stingri reglamentēts, ievērojot striktu laika grafiku un pieejamā finansējuma rāmi, tas izvērtās trīs intensīvos, radoši piesātinātos mēnešos. Ekspertu domu apmaiņa ir atstājusi muzeja rīcībā plašu informāciju un ierosmes turpmākiem mūsdienu mākslas parādību, norišu un atsevišķu autoru daiļrades pētījumiem, kuri, cerams, vainagosies ar jēgpilniem krājuma papildinājumiem turpmākajos gados. Spēcīgajam impulsam, ko 2020. gada iepirkumu programma ir devusi muzeja jau pirms vairākiem gadiem uzsāktajiem mūsdienu mākslas kolekciju komplektēšanas virzieniem, būtu jāturpinās, paredzot šim mērķim regulāru un prognozējamu finansējumu.
Vēlos izteikt vislielāko cieņu un pateicību visiem māksliniekiem, kuri iesniedza ekspertu komisijai savus portfolio, kā arī pieņēma mūs savās darbnīcās. Paldies par iedvesmojošām sarunām un ieguldīto laiku, sagatavojot muzeja lūgto tehnisko informāciju. Īpašs paldies Indriķim Ģelzim, Maijai Kurševai, Elzai Sīlei un Līgai Spundei, kuri muzeja pirkumam pievienoja savu darbu dāvinājumus.”
Māra Lāce: “Esam ļoti gandarīti, ka politiķi Kultūras un Finanšu ministrijās, Saeimā un Ministru kabinetā uzklausīja Kultūras ministrijas Vizuālās mākslas padomes rosinājumu šādas programmas izveidei un tālredzīgi atrada par iespējamu to finansēt. Pirmkārt, tas ir atbalsts vairāk nekā 100 māksliniekiem. Otrkārt, tā ir izpratne par mūsu kultūras vērtību uzkrāšanu jau plašākā mantojuma kontekstā. Iepirktie mākslas darbi, kļūstot par daļu no muzeja krājuma, būs tas kvalitatīvais papildinājums, ar ko tālāk varēs strādāt pētnieki, kuratori un citi interpreti. Darba gaitā krājuma komplektēšanas process izvērtās radošs un pārsteidzoši iedvesmojošs. Katra eksperta individuālais pienesums bija vērā ņemams, respektējams, un jāatzīst, ka viedokļu daudzveidībā spējām pieņemt vairākuma atbalstītus lēmumus”.
Foto: Publicitātes
