2015.gads ir Raiņa un Aspazijas 150.jubilejas gads. Latvijas Nacionālais teātris šo gadu sāk ar muzikālu izrādi „Raiņa sapņi”, kuras režisors ir Kirils Serebreņņikovs (Maskava). Mūzikas autors Jēkabs Nīmanis. Izrāde savu pirmizrāde piedzīvos 29.janvārī.
„ «Visu vada sāpes!» - kādā no dzejoļiem raksta Rainis. Cilvēki darīja viņam pāri, bet arī viņš pats ne reizi vien sāpināja cilvēkus. Viņu nodeva, pakļāva morālām un fiziskām ciešanām, un arī viņš pats lika ciest un pārdzīvot. Viņš sludināja Visuma mīlestību, bet tikpat kvēli atgrūda cilvēkus un meklēja absolūto vientulību. Viņš rakstīja ģeniālas lugas un dzeju, bet nekautrējās publicēt arī viduvējas rindas. Viņš, pēc paša domām, saprata Kosmosa likumsakarības, bet neprata veidot attiecības pat ar tuviniekiem. Viņš uzskatīja sevi par pārdabisku Nākotnes cilvēku, bet vienlaikus cieta no paša niecības izjūtas. Viņš nepārtraukti ticēja visas tautas utopiskai laimei, ko redzēja kaut kur aiz horizonta, bet pats neprata būt laimīgs un nebija arī. Viss viņa uzrakstītais un pārdzīvotais attiecas uz jebkura cilvēka dzīvi. Tāpēc es uzdrīkstos apgalvot, ka Rainis — tas ir katrs no mums, un katrs no mums ir Rainis,", stāsta Kirils Serebreņņikovs.
Izrādes mūzikas autors Jēkabs Nīmanis norāda : „Dzejai nevajag mūziku, tā ir pašpietiekama, bet mūzikai dzeja nereti noder. Šādās nevienpusējās attiecībās es jūtu sadarbību ar šo žanru. Dzejas emocionālā impulsa rezultāts ir apbrīna, kuru mūziķis cenšas paust savā, - mūzikas valodā. Lai gan apbrīnu izraisa pietiekami iespaidīgas pretrunas, kas ir jūtamas Raiņa dzejnieka emocionālajā trauslumā un grandiozajā gara spēkā, mani visvairāk pārsteidz viņa ideālisma lavīna, kas jūtami pārspēj laika iznīcinošo distanci. Tā joprojām spēj skart emocionāli un gribētos ticēt, ka mūs maina, vai vismaz liek atcerēties kādu jaungada apņemšanos, vai grūtā brīdī gūtu vērtīgu, sāpīgu atziņu, kura neapšaubāmi dara stiprāku. Manuprāt, šis spēks mums vēl ilgi būs vajadzīgs, mēs nevaram bez Raiņa gara paustā ideālisma, kamēr to jutīsim, neaizmirsīsim savu valodu, saknes, atcerēsimies un kopsim unikālo kultūru, kas ir raksturīga tikai šai zemei, kā arī cienīsim un kopsim sevi, savu sirds-apziņu.”
Par ko sapņoja jaunais Rainis – Jānis Pliekšāns? Ko redzēja savos sapņos Rainis 15 gadus ilgajā trimdā Kastanjolā? Un kādi bija tā Raiņa sapņi, ko mēs pazīstam no bildēm kā kungu ar sirmu ķīļbārdiņu? Vai daudziem ir zināms, ka izcilais latviešu dzejnieks un dramaturgs bija arī politiķis un Latvijas Nacionālā teātra direktors? Kāpēc Rainis ticēja sociālai vienlīdzībai, vēl nedzimušajai Latvijas valstij un nākotnes cilvēkam?
Par Raini ir ierasts domāt kā par personāžu no skolas mācību programmas, no kuras stingri apgūts, ka Rainis ir lielākais latviešu dzejnieks, filosofs, domātājs, fundamentālu latviešu dramaturģijas darbu autors. Tā arī, protams, ir. Taču kā jau ģēnijam, un Rainis nenoliedzami tāds ir, personībā pastāv arī cita puse, tā, par kuru skolā īsti nestāsta. Rainis ir bijis ļoti patmīlīgs, stipri augstprātīgs, viegli aizkaitināms, ne vienmēr īsti korekts un godīgs pret savu sievu. Raiņa personības sarežģītība visuzskatāmāk atklājas viņa dienasgrāmatās un skrupulozajos savu sapņu pierakstos. Daudz kas no tā tiks izmantots izrādē „Raiņa sapņi”. Mūsu izrādes mērķis nekādā gadījumā nav diskreditēt Raini, bet dot papildu šķautnes, lai labāk saprastu viņa personību un daiļradi. Vēl - Raini mēs vērosim ar viesa acīm. Nacionālajā teātrī ar savu trešo iestudējumu atgriežas Kirils Serebreņņikovs, piedāvājot cieņpilnu skatu uz Raini, bet – no malas.
"Rainis kā personība ar saviem radošajiem darbiem dzīvoja un joprojām dzīvo pāri laika nospraustajām robežām. Ne atšķirīga valoda un mentalitāte, ne laikmeta īpatnības nav apslāpējušas to domu lidojumu un cilvēkus vienojošo motīvu, kas lasāms viņa darbos. Atbalstot šīs izrādes tapšanu, vēlamies turpināt Raiņa aizsākto ideju par vienotību, kā arī godināt viņu 150. dzimšanas dienā!" saka fonda "Paaudze" vadītājs Igors Bass.
Lomās: Lolita Cauka, Maija Doveika, Ainārs Ančevskis, Kaspars Aniņš, Mārtiņš Brūveris, Gundars Grasbergs, Ivars Puga, Jurģis Spulenieks, Romāns Bargais, Uldis Siliņš.
Foto: Publicitātes
