Šāgada astoņos mēnešos apstiprināti 23 legionelozes gadījumi un vēl astoņos gadījumos epidemioloģiskā izmeklēšana turpinās, nra.lv uzzināja Latvijas Infektoloģijas centrā (LIC). Diviem cilvēkiem slimība beigusies letāli.
2010. gada analogā laika posmā reģistrēti tikai divi legionelozes gadījumi, norāda LIC Epidemioloģiskās drošības un sabiedrības veselības departamenta (EDSVD) vadītājs Jurijs Perevoščikovs.
Kopš 2007. gada Latvijā apstiprināts 41 legionelozes gadījums, tostarp divi gadījumi bērniem (2011. gads). Legionelozes saslimšanas gadījumu skaita pieaugums vērojams no 2010. gada novembra. Ja laika posmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. oktobrim Latvijā reģistrēti 14 saslimšanas gadījumi ar legionelozi (vidēji 0,3 gadījumi mēnesī), tad no 2010. gada 1. novembra līdz šim jau ir reģistrēti 27 gadījumi (vidēji 2,7 gadījumi mēnesī).
Kaut arī daži no saslimušajiem ir inficējušies ārzemēs (2011. gadā – 3 apstiprināti legionelozes gadījumi), lielākā saslimušo daļa inficējušies Latvijā, tai skaitā, savās dzīves vietās (10 mājas perēkļi), kopumā 2011. gadā ar legionelozi inficējušies 14 cilvēki.
Epidemioloģiskās izmeklēšanas laikā tiek veikta saslimušo aptauja, apsekotas slimnieku dzīves vietas un, ja ir indikācijas, darba vietas un citi objekti, kur varēja notikt inficēšanās. Infekcijas avota noskaidrošanai tiek ņemti ūdens paraugi laboratoriskajai izmeklēšanai gan tieši pie patērētājiem, piemēram, slimnieku dzīves vietās, gan arī vienlaikus kopējos siltummezglos. 2011. gadā legionelozes izraisītāja klātbūtne tika konstatēta 10 perēkļos slimnieku dzīves vietās, to skaitā 8 gadījumos kopējās karstā ūdens apgādes sistēmās Rīgas dzīvojamās mājās.
Par epidemioloģiskās izmeklēšanas rezultātiem nekavējoties tiek informēti atbildīgie dienesti, t.sk. dzīvojamās mājas apsaimniekotājs, Veselības inspekcija (VI), pašvaldība.
Nesen notikušajā apspriedē, kurā piedalījās VI un Rīgas domes pārstāvji un dzīvojamo namu un sabiedrisko ēku apsaimniekotāji, LIC epidemiologi informēja par epidemioloģiskās izmeklēšanas rezultātiem legionelozes pacientu dzīvesvietās un profilakses pasākumiem, kā vienu no galvenajiem uzsverot nepieciešamību karstā un aukstā ūdens sistēmās nodrošināt apstākļus, kas kavētu legionellu savairošanos. Aukstais ūdens būtu pastāvīgi jātur zem +20 grādiem pēc Celsija, bet karstais – ne zemāk par +50 grādiem. LIC norāda, ka legionellas īpaši vairojas siltā ūdenī no +20 C līdz +45C - karstā un aukstā ūdens tvertnēs, cauruļvados ar nelielu ūdens plūsmu vai stāvošā ūdenī (piemēram, dzīvokļos, kur reti tiek izmantoti krāni vai dušas vai atsākts tos lietot pēc ilgāka pārtraukuma), cauruļvadu dušu, krānu vai tvertņu virsmu organiskajā aplikumā, nosēdumos, mazgāšanas iekārtu un aizbāžņu gumijas vai dabiskajās šķiedrās, ūdens sildītājos. Bioloģiskā aplikuma veidošanos uz ūdensvadu un ūdenstilpņu iekšējām virsmām veicina piesārņojums, vietas, kas nav aizsniedzamas un ko nevar iztīrīt, ūdens stagnācija (zems spiediens, akli cauruļu gali vai piedēkļi, liels apjoms), negludas virsmas, karstā ūdens temperatūra zem +50C, korozijas klātbūtne u.c. faktori. Tādēļ liela nozīme ir arī dušu, ūdenssildītāju un citu iekārtu, kurās veidojas bioloģiskais aplikums, regulāra tīrīšana un dezinficēšana; ja ilgāku laiku nelieto dušas un krānus, tos pirms izmantošanas būtu vismaz nepieciešams notecināt vairākas minūtes tā, lai neveidotos ūdens tvaiks.
Avots: nra.lv
