Šo piektdien, 12. decembrī plkst. 19:00 Rīgā, Lielajā Ģildē notiks krāšņs starptautisks mūzikas projekts, kurā klausītāji varēs baudīt izcilu Eiropas un Amerikas komponistu skaņdarbus – Džordža Geršvina „Rapsodiju blūza stilā”, Lū Harisona "Svītu stīgu orķestrim", Maikla Dohertija „Strut” stīgu orķestrim kā arī Ludviga van Bēthovena ceturto klavierkoncertu.
Koncerta intriga slēpjas tajā, ka amerikāņu ikonu komponistu skaņdarbus - izpildīs Eiropas skolas pārstāvji - Klaipēdas kamerorķestris un atzītais pianists Murads Adigezalzade. Savukārt klasisko Bēthovena klavierkoncertu izpildīs jaunais un spožais amerikāņu pianists Endrjū Taisons, kura interpretācija izceļas ar intuitīvu dziļumu un neparastu svaigumu.
Koncerta programmā iekļautie amerikāņu komponisti savā daiļradē dabiski sakausēja amerikāņu džezu un spiričuelu, reliģisko himnu melodijas un dažādu ASV etnosu folkloras elementus ar Eiropas muzikālajām tradīcijām. Geršvins sacerēja skaņdarbus klavierēm ar orķestri romantiskā rapsodijas formā. Lū Harisons savienoja viņa iecienīto Āzijas folkloru ar mikrotonāliem intervāliem, ar kuriem eksperimentēja Eiropas komponisti un mūzikas teorētiķi 20. gadsimtā. Bet Maikls Dohertijs, neapšaubāmi, no jauna interpretēja savu skolotāju Bulēza un Ligeti sasniegumus dodekafonas mūzikas jomā. Rezultātā katrs no autoriem kļuva par ASV komponistu skolas klasiķi.
Savukārt koncerta otrajā daļā tiks atskaņots Ludviga van Bēthovena – mūzikas titāna, kurš nospraudis ceļu no klasicisma uz romantismu un kļuvis par Eiropas mūzikas jaunā laikmeta vēstnesi – ceturtais klavierkoncerts. Koncerta noslēgšana ar Bēthovena izsmalcināto un tajā pašā laikā monumentālo sacerējumu ir simboliskais reveranss 19.gs. muzikālajām tradīcijām, kas kļuva par auglīgu augsni amerikāņu mūzikai un sekmēja to straujo uzplaukumu 20.gs.
Ja koncerta programma ilustrē dažādu muzikālu tradīciju simbiozi, tad izpildītāji – šo tradīciju sadursmi.
Jaunais pianists Endrū Taisons (ASV) ir viens no vispazīstamākajiem amerikāņu jaunās paaudzes mūziķiem. Mācījies slavenajā Džuljarda skolā Ņujorkā, viņš ir ieguvis godalgotas vietas dažādos starptautiskos pianistu konkursos - pirmo vietu Ņujorkas Jauno koncertmākslinieku konkursā (YCA Auditions) 2011. gadā, Terence Judd – Hallé Orchestra Prize, John Browning Prize, Brownville Concert Series un Starptautiskajā pianistu konkursa Līdsā. Koncertējis gan ASV, gan Eiropas valstīs – Šveicē, Portugālē, Lielbritānijā, Polijā Endrū Taisons tiek raksturots kā spožs pianists un iejūtīgs mūzikas interprets.
Pianists Murads Adigezalzade (Azerbaidžāna) ir Tbilisi Starptautiskā pianistu konkursa uzvarētājs, Maskavas Valsts filharmonijas solists, un kopš 2006. gada viņš vada Azerbaidžānas Valsts filharmoniju. Adigezalzade ir absolvējis Baku mūzikas akadēmiju, Mūzikas augstskolu Minhenē un pabeidzis aspirantūru Maskavas Valsts konservatorijā. Mācījies pie Farhada Badalbeilija un Eliso Virsaladze.
Klaipēdas kamerorķestris ir viens no jaunākajiem un dinamiskākajiem Lietuvas profesionālajiem kameransambļiem. Tā īpašo māksliniecisko stilu raksturo vienota izpildījuma izjūta, kas izkopta pastāvīgā mūziķu saspēlē, atskaņojot skaņdarbus bez diriģenta. Kopš kamerorķestra dibināšanas 1992. gadā, mūziķi ir konsekventi virzījušies uz Klaipēdas muzikālās dzīves bagātināšanu ar jaunām orķestra koncertu tradīcijām un šobrīd pamatoti tiek atzīti par vienu no profesionālākajiem kameransambļiem Lietuvā. Klaipēdas kamerorķestra mākslinieciskais vadītājs ir Mindaugs Bačkus.
Amerikas kulta komponists, diriģents un mūzikas žurnālists Lū Harisons (1917 – 2003) ir mācījies pie ievērojamajiem skaņražiem Arnolda Šēnberga un Henrija Kovela. Sarakstījis vairākas simfonijas, koncertus dažādiem instrumentiem ar orķestri, kā arī kamermūzikas sacerējumus, viņu kritiķi nodēvējuši par „vienīgo komponistu, kuram izdevies savienot Austrumu un Rietumu muzikālās tradīcijas un formas”. Harisons, izkopjot mikrotonālas mūzikas formas un spēlējoties ar dažādiem tembriem un tonalitātēm, tajā pašā laikā iestrādāja savos sacerējumos dažādus etniskās mūzikas elementus. Viņa skaņdarbi, izmantojot inovatīvas, laikmetīgas muzikālās tehnikas vienlaikus ir piesātināti ar liriskām un eksotiskām melodijām, kas bagātas harmonijām un izsmalcinātiem aranžējumiem vēlīnā romantisma komponistu stilā. Koncertā „No Bēthovena līdz Geršvinam” tiks atskaņoti fragmenti no komponista radītās "Svītas stīgu orķestrim".
Savukārt mūzikas dižgaru Pjēra Bulēza un Ģērģa Ligeti audzēknis, amerikāņu komponists Maikls Dohertijs ir šodien viens no desmit biežāk atskaņotajiem komponistiem ASV. Grammy balvas un citu prestižu konkursu laureāts Maikls Dohertijs sadarbojas ar daudziem prestižiem simfoniskajiem orķestriem, un viņa skaņdarbi iekļauti laikmetīgās akadēmiskās mūzikas „zeltā fondā”. Koncertā varēsim baudīt viņa sacerēto skaņdarbu „Strut” stīgu orķestrim, kuras pamatā ir afroamerikāņu aktiera un cilvēktiesību aktīvista Pola Robsona biogrāfija. Spiričuela un folkloras motīvu palete, ritmu un muzikālu tēmu daudzveidība, kā arī vibrējošas sinkopes atdzīvina spožu un sarežģītu pagājušā gadsimta 20.–30. gadu „Hārlemas renesanses” ainu, kuras aktīvs dalībnieks ir Pols Robsons.
Pirmās amerikāņu operas autors un starptautiski plaši pazīstamais amerikāņu komponists Džordžs Geršvins tiek uzskatīts par ASV mūzikas klasiķi, bet viņa vispopulārākais skaņdarbs „Rapsodija blūza stilā” klavierēm ar orķestri kļuvis par Amerikas mūzikas stila kvintesenci. Mūzikas attīstība ASV 19.gs. beigās – 20.gs. sākumā bija neticami intensīva. ASV tautu daudzveidīgā folkmūzika, reliģiskās himnas, džeza ritmi, Eiropas klasiskā mūzika un opera – viss tika „pārkausēts vienā katlā”, radot jaunas idejas un iedvesmu. Uz šāda viļņa parādījās Džordžs Geršvins – komponists un ASV nacionālā gara paudējs. „Rapsodija blūza stilā” ir pirmais no Geršvina mēģinājumiem strādāt akadēmiskās mūzikas žanrā, kas turklāt atnesis viņam pasaules slavu. Pasaulslavenais komponists un pianists Leonards Bernsteins par Džordža Geršvina "Rapsodiju blūza stilā" ir teicis: „Tas nav džezs. Tā nav arī laikmetīgā klasiskā mūzika. Tas ir Geršvins - dižākais melodiķis kopš Čaikovska laikiem”. Pats Geršvins atzinis, kas šis darbs, viņaprāt, ir kā Amerikas kaleidoskops, kur dzirdama gan lielpilsētu kņada, gan dažādo kultūru sajaukums, gan amerikāņu spēja nepadoties grūtību priekšā.
Biļetes biļešu paradīzes tirdzniecības vietās un internetā www.bilesuparadize.lv.
Foto: Publicitātes
