Piektdien, 17. decembrī, plkst. 19.00 Lielajā ģildē izskanēs viens no monumentālākajiem Ludviga van Bēthovena sakrālās mūzikas darbiem – “Svinīgā mesa”.
Igauņu maestro Tenu Kaljustes vadībā skaņdarba atskaņojumā piedalīsies Valsts kamerorķestris “Sinfonietta Rīga”, Valsts akadēmiskais koris “Latvija”, kā arī virkne izcilu viessolistu – korejiešu soprāns Jena Čoi, igauņu mecosoprāns Helēne Lepalāna un tenors Olivers Kūsiks un argentīniešu basbaritons Lisandro Abadī.
Svinīgā mesa (Missa Solemnis, 1824) ir komponista mūža nogales opuss, kuru viņš pats uzskatījis par savu dižāko darbu. Partitūras ievadā Ludvigs van Bēthovens raksta: “no sirds lai tālāk tā iet uz sirdi.” Opuss nav bieži atskaņots tās ārkārtējās sarežģītības dēļ; jo īpaši komponista pieejā vokālajām partijām.
Muzikoloģes Laumas Malnaces vērtējumā Svinīgā mesa ir stipri atšķirīga no pārējiem vēlīnā Bēthovena darbiem; opusā nav Bēthovenam raksturīgā mērķtiecīgā tematisma attīstība un tāda kompozicionālā uzdrīkstēšanās kā, piemēram, vēlīnajos stīgu kvartetos un klavieru sonātēs.
Malnace atklāj: “No Svinīgās mesas dveš arhaiska atgriešanās pie baznīcas mūzikas modiem un atskatīšanās uz pagātni – personīgo un kolektīvo. Svinīgā mesa ne tuvu nav sasniegusi tādu popularitāti kā Devītā simfonija, otrs Bēthovena mūža nogales opuss, kurā arī ir koris, solisti un orķestris. Iespējams, ne tikai tehnisko grūtību dēļ, ko Svinīgā mesa prasa no izpildītājiem un ka tajā neatradīsim melodiju, kas varētu spēkoties ar “Odu priekam’’ – šī mesa nes pavisam citādu vēsti. Devītā simfonija sākas no tumsas un skaņdarba gaitā izcīnās līdz utopiskam priekam par vispasaules brālību, no haosa uz noteiktību. Svinīgā mesa turpretim dodas pretējā virzienā, no stabila unisona Kyrie sākuma daļā, skaņdarbam finālā it kā pārtrūkstot, gandrīz bez īsta atrisinājuma. No kopīgas draudzes lūgšanas mēs esam aizvirzījušies līdz dziļām šaubām par nākotni.”
Pēc ilgāka pārtraukuma vairāku gadu garumā valsts kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” un valsts akadēmiskā kora “Latvija” mūziķiem šī būs jau trešā radošā sadarbība šogad. Diriģenta Māra Sirmā vadībā tiešraides koncertā 2. aprīlī no Rīgas Sv.Pētera baznīcas izskanēja Lielās Piektdienas garīgās mūzikas programma, turpat abi kolektīvi diriģenta Māra Sirmā vadībā vēlreiz tikās septembra sākumā, programmā “Pasaules pirmatskaņojumi”, kas izskanēja kora rīkotajā 25. starptautiskajā Garīgās mūzikas festivālā.
Korejiešu soprāns Jena Čoi ieguvusi bakalaura grādu akadēmiskajā dziedāšanā Seulas Universitātes mūzikas koledžā un 2020. gada maģistra grādu Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmijā. Viņa izpildījusi tādas operlomas kā Džerardino Džakomo Pučīni operā “Džanni Skiki’’ un vienu no trim dāmām Volfganga Amadeja Mocarta operā “Burvju flauta’’. Kopā ar Tenu Kaljusti un Tallinas kamerorķestri Jena Čoi dziedājusi soprāna solo partiju Kamila Sensāna Ziemassvētku oratorijā un Volfganga Amadeja Mocarta Rekviēmā. Viņa strādājusi kā koncertmeistare kolektīvos Dienvidkorejā un Igaunijā, un līdzās dziedāšanai studējusi arī klavierspēli Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmijā. Kopš 2021. gada Jena Čoi ir Igaunijas Filharmonijas kamerkora māksliniece.
Igauņu mecosoprāns Helēne Lepalāna studējusi dziedāšanu Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmijā, Amsterdamas konservatorijā un Māstrihtas mūzikas akadēmijā. No 2006. līdz 2008. gadam viņa bija štata māksliniece Opera Zuid Nīderlandē, izpildot Karmenas lomu Žorža Bizē operā “Karmenā’’, Prinča lomu Žila Masnē operā “Pelnrušķītē’’ un Rozīnas lomu Džoakīno Rosīni operā “Seviljas bārddzinis’’. Kopš 2008. gada Helēne Lepalāna ir brīvmāksliniece, uzstājoties ar dažādām lomām opernamos Beļģijā, Nīderlandē, Īrijā, Vācijā un Igaunijā un citviet.
Igauņu tenors Olivers Kūsiks maģistra un operdziedoņa diplomu nopelnījis Gildholas Mūzikas un teātra skolā un strauji kāpis pa karjeras kāpnēm, vispirms Igaunijas Nacionālajā operā kā princis Ramiro (Rosīni “Pelnrušķītē’’), Ferrando (Mocarta “Tā dara visas’’) u.c. Viņa sniegums gan Igaunijā, gan ārvalstīs augstu novērtēts. Kūsikam ir pa spēkam gan klasika, gan laikmetīgo operu lomas. Viņš ir pieprasīts gan kā solists oratorijās, gan kamermūzikas vokālists, svešs viņam nav arī mūzikls. Kūsiks saņēmis virkni balvu dažādos konkursos un izpelnījies arī valsts atzinību, ar panākumiem viesojies daudzās Eiropas valstīs, ASV un Kanādā.
Argentīniešu basbaritons Lisandro Abadī studējis dziedāšanu Bāzeles Schola Cantorum un Lucernas mūzikas universitātē. Viņš ir īpaši atzīts kā Georga Frīdriha Hendeļa mūzikas interprets, regulāri uzstājoties Hendeļa mūzikas festivālos Londonā, Karlsrūē, Getingenā. Dziedātāja repertuārs aptver plašu gadsimtu loku no Monteverdi līdz mūsdienu autoru kompozīcijām. Viņš sadarbojies ar tādiem kolektīviem kā Apgaismības laikmeta orķestris, Cappella Amsterdam, Collegium 1704, Les Arts Florissants, Les Talens Lyriques, Le Poème Harmonique, La Tempête, Le Concert Étranger, Ensemble Inégal, La Risonanza.
Tenu Kaljuste ir pasaulē pazīstams un pieprasīts diriģents. Viņš izveidojis Igaunijas filharmonijas kamerkori (1981) un Tallinas kamerorķestri (1993), un, sākot ar 2019./2020. gada sezonu, viņš atgriezies pie abiem kolektīviem kā mākslinieciskais vadītājs. 2014. gadā viņš ieguva GRAMMY balvu par Arvo Perta mūzikas albumu Adam’s Lament, kura ierakstā piedalījies arī Normunda Šnē vadītais kamerorķestris Sinfonietta Rīga. Kaljuste apbalvots ar Diapason d'Or de l'Annee 2000, Kannu klasiskās mūzikas balvu, Edisona balvu. Kaljuste bijis Tallinas konservatorijas docētājs un Igaunijas Nacionālās operas diriģents. Strādājis ar daudziem orķestriem un koriem visā pasaulē. 90. gados līdzās darbam Tallinā Kaljuste bija arī Zviedrijas Radio kora galvenais diriģents un Nīderlandes kamerkora galvenais diriģents. Izraudzīts par Zviedrijas Karaliskās Mūzikas akadēmijas locekli; saņēmis Japānas ABC Mūzikas fonda balvu, starptautisko Roberts Edlera kormūzikas balvu un Igaunijas Kultūras fonda balvu 2004. Tenu Kaljustes repertuārā ievērojamu daļu aizņem Igaunijas komponistu mūzika. Viņš to daudzkārt iemūžinājis Minhenes skaņu ierakstu namā ECM. Kaljuste arī ieskaņojis Mocarta vesperes un litānijas Carus Verlag ierakstu namā. Kaljuste cieši sadarbojies ar tādiem komponistiem kā Gija Kančeli, Ģerģs Kurtāgs, Knūts Nīstets, Kšištofs Pendereckis, Einojuhani Rautavāra, Svens Dāvids Sandstrems, Alfrēds Šnitke un citiem.
Koncerts “Bēthovena “Svinīgā mesa”” norisinās festivāla “Eiropas Ziemassvētki” ietvaros. Biļetes nopērkamas “Biļešu paradīzes” kasēs vai tiešsaistes veikalā. Koncerta rīkotājs “Latvijas Koncerti”.
Foto: Publicitātes
