2015. gada 3. martā pl. 19.00 Latvijas Nacionālajā operā ar Hennessy un DNB bankas atbalstu notiks Lielās mūzikas balvas (LMB) 2014 pasniegšanas svinīgā ceremonija, kuru tiešraidē atspoguļos LR3 “Klasika” un LTV1 pl. 21.05. LMB kategorijā “Gada uzvedums” ir nominētas Kristapa Pētersona opera “Mihails un Mihails spēlē šahu” un Džuzepes Verdi opera “Rigoleto”, kas tika izrādītas Latvijas Nacionālajā operā, kā arī Leonarda Bernsteina mūzikls “Brīnišķīgā pilsēta” (Wonderful Town), kas notika Lielajā ģildē.
Kristapa Pētersona opera-lekcija “Mihails un Mihails spēlē šahu“ Latvijas Nacionālajā operā bija “Rīgas 2014 – Eiropas kultūras galvaspilsētas” programmas notikums. Diriģenti - Ainārs Rubiķis un Atvars Lakstīgala, režisors – Viesturs Meikšāns.
“Izrāde paradoksālā kārtā šahu parāda kā muzikālu mākslu, bet šaha ģēniju Mihailu Tālu – kā mākslinieku. Apbrīnojama sinhronitāte interpretācijā, tematam atbilstoši konstruētas drosmīgas muzikālas idejas, asprātība režijā, virtuoza stila izjūta scenogrāfijā un tērpos, teicami strukturēta dramaturģija un solisti, kuri rokrokā ar atraktivitāti spēja iejusties tēlos, demonstrējot augstvērtīgu sniegumu. Ik sastāvdaļa mākslu sintēzē, ko saucam par operu, bija realizēta maksimāli, un rezultātā tapusi jauna avangardiska latviešu komponista kameropera un kā tāda tiks ierakstīta mūsu mūzikas vēsturē,” saka muzikoloģe, Latvijas Televīzijas Kultūras redakcijas vadītāja un LMB 2014 žūrijas pārstāve Ieva Rozentāle.
Komponists Kristaps Pētersons domu par šādu operu lolojis ilgi, un visvairāk viņu nodarbinājis jautājums, kā šahu pārlikt mūzikā tā, lai tas sāktu skanēt. “Salīdzinot ar 20. gadsimta vidu un otro pusi, šodien vairs nav tik daudz cilvēku, kuri spēlētu šahu. Tāpēc gluži loģiski secinājām, ka par to visu vajadzētu arī pastāstīt, tāpēc izvēlējāmies lekcijas formātu,” radošā procesa gaitu un žanra apzīmējumu skaidro komponists. Vēlāk Kristaps izveidojis savu sistēmu, kas ļautu iedzīvināt konkrēto 1960. gada partiju: “Šaha dēlīti sadalīju pa notīm – proti, katram lakumiņam piešķīru konkrētu noti. Figūrām pārvietojoties pa laukumu, katrs gājiens iegūst savu motīvu. Tas arī kalpo par pamatu melodijas struktūrai un to uzskatu par savu lielāko izaicinājumu. Savukārt katrai figūrai atbilst konkrēts instruments.”
Leonarda Bernsteina mūzikls “Brīnišķīgā pilsēta” (Wonderful Town) skanēja 28., 29. un 30. decembrī Lielajā ģildē diriģenta Andra Pogas vadībā.
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris šoreiz piedāvāja Vecgada svinības ar īstu Ņujorkas vērienu. Leonarda Bernsteina azartiskais mūzikls “Brīnišķīgā pilsēta” klausītājus aizveda uz iespēju un pārsteigumu pilsētu Ņujorku pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados. Koncerta apmeklētājiem bija jābūt gataviem straujam notikumu virpulim ar īru policistiem, futbolistiem, Brazīlijas jūrniekiem, skandāliem un salabšanām. Solistu kvartetā mirdzēja pieredzējusī Kima Krisvela, kas savulaik dziedājusi Rūtas lomu “Berlīnes filharmoniķu” un Saimona Retla vadībā, Ieva Parša, Intars Busulis un Lietuvas basbaritons Kosts Smorigins, kurš kā operu un oratoriju solists patlaban ir viena no spožākajām uzlecošajām zvaigznēm pasaules opernamos un koncertzālēs. Koris “Latvija”, mūzikla skatuves konsultanta Viestura Kairiša mudināts, bija kardināli mainījis savu ampluā – koristi ne tikai dziedāja, bet metās aizraujošās dejās.
“Domājot par gadumijas koncertiem, man vienmēr šķitis interesantāk iestudēt ko tādu, kam ir konkrēts koncepts. Jo Vecgada koncertiem repertuāra iespējas jau nav nemaz tik plašas. Kopš manās rokās nonāca “Berlīnes filharmoniķu” Vecgada koncerta ieraksts ar Leonarda Bernsteina mūziklu “Brīnišķīgā pilsēta”, sapņoju to iestudēt arī Latvijā. Šim sapnim ir vismaz desmit gadu, un beidzot radušies apstākļi, lai to īstenotu,” intervijā “Klasikai” atzinās Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra galvenais diriģents Andris Poga.
Džuzepes Verdi opera “Rigoleto” Latvijas Nacionālajā operā, muzikālais vadītājs un diriģents Mārtiņš Ozoliņš, diriģents Normunds Vaicis, režisore Margo Zālīte.
“Opera “Rigoleto” ir muzikāla veiksme, kuras arhitektūru pārdomāti un skaidrās līnijās uzbūvējis Mārtiņš Ozoliņš. Brīnišķīga veiksme arī tāpēc, ka pēc daudziem gadiem mums atkal ir iespēja piedzīvot Samsona Izjumova Rigoleto. Bet režijas priekšgalā – vitālā Margo Zālīte: ar savu rokrakstu un uzdrošināšanos būt tik ļoti atšķirīgai,” saka LMB 2014 žūrijas pārstāve Ieva Rozentāle.
“Margo režija ienes patīkamu svaigumu Latvijas Nacionālajā operā pirmkārt jau ar lielu drosmi, kas šajā gadījumā attaisnojusies ar uzviju. Jau sākotnēji nojaucot robežas starp skatuvi un publiku, tiek radīta klātesamības izjūta un līdz ar to - daudz spilgtāks līdzpārdzīvojums. Vienlaikus viņa neko nezaudē ne no muzikālās dramaturģijas, ne Verdi drāmas. Turklāt parāda, ka vide ir otršķirīga. Šis ir iestudējums, kurā “paēdis” ir gan konservatīvais operas skatītājs, gan tas, kuram tīk modernie iestudējumi,” pēc operas pirmizrādes pauda mūzikas kritiķe Lauma Mellēna.
Foto: Publicitātes
