Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā ir atklāta izstāde “Rokdarbi liturģiskajās tekstilijās”, kas veidota no muzeja krājuma liturģisko tekstiliju priekšmetiem un sniedz ieskatu rokdarbu attīstības vēsturē Latvijas teritorijā. Izstādes zinātniski pētnieciskā satura autore Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Etnogrāfijas departamenta vadītāja Dr. hist. Aija Jansone.
Izstāde piedāvā ielūkoties 17. gs. b. līdz 20. gs. liturģisko tekstiliju daudzveidībā, sniedzot ieskatu tādos tekstila rokdarbos kā aplikācija, krustdūriens, ķēžu dūriens, spodrdūriens, tamborējums, kā arī no damasta (18.-19. gs.) un Ķīnas zīda (20. gs.) audumiem darinātās liturģiskās tekstilijās. Izstādē apskatāmos muzeja krājuma liturģisko tekstiliju kolekcijas priekšmetus, rūpējoties par kultūras mantojuma saglabāšanu nākamajām paaudzēm, no 2017. līdz 2021. gadam muzejam ir dāvinājuši Latgales katoļu priesteri un draudzes.
Baznīca bija viena no vietām, kur sabiedrība iepazina no Eiropas nākušās kultūras un saimnieciskās aktualitātes, tai skaitā, redzot liturģiskās tekstilijas, uzzināja par dažādiem jauniem rokdarbu veidiem un tehnikām, kā arī tekstiliju materiāliem un kompozīciju veidiem. Pēc tam sievietes centās to visu apgūt un izmantot savu apģērbu un interjera priekšmetu darināšanā.
Ir zināms, ka no 17. gs. līdz 19. gs. vidum no dažādām Eiropas zemēm - Itālijas, Vācijas, Polijas u.c., liturģiskās tekstilijas Latvijas teritorijā ieveda jau gatavas, kas bija šūtas klostera vai specializētās izšūšanas darbnīcās, bet sākot ar 19. gs. pēdējo trešdaļu, apgūstot jaunās rokdarbu prasmes, liturģisko tekstilijas (altārsegas, albas un komžas) darināja un rotāja arī vietējās rokdarbu pratējas. Izstādē pārstāvētas abas šo tekstiliju grupas.
Foto: Publicitātes
