No 1. februāra Latvijas Nacionālās bibliotēkas 4. stāva ātrija galerijā skatāma izcilās grafiķes un ilustratores Jeļenas Antimonovas (1945–2002) darbu izstāde “Sīzifs un Kolumbīne”. Tā apmeklētājiem ļaus atklāt J. Antimonovas piemirsto, bet spilgto māksliniecisko rokrakstu, pārvērtēt viņas radošo mantojumu un rast tam aktuālu vietu Latvijas mākslas vēstures stāstos.
Izstāde skatāma līdz 3. septembrim . Ieeja bez maksas.
J. Antimonova studējusi glezniecību Latvijas Mākslas akadēmijā, taču viņas radošā darbība turpinājās grafikas jomā, un spilgtais rokraksts vispilnīgāk novērtējams ofortā. Autores darbiem raksturīgas graciozas, vijīgas līnijas, grezni un dekoratīvi raksti, sarežģītas kompozīcijas un perfekts tehniskais risinājums. Viņa savalda temperamentīgo, mežonīgo līniju, ļaujot tai vaļu drapēriju krokās, augu vijumos vai personāžu matu lokās.
Mākslinieces darbos bieži ietvertas vizuālas atsauces uz iepriekšējo gadsimtu mākslu. J. Antimonova skrupulozi pētīja vēstures avotus – gotiskos sienas paklājus ar iemīļotajiem tūkstoš ziedu (mille-fleurs) motīviem, viduslaiku grāmatu miniatūras, jūgenda, baroka un rokoko periodu grafikas mākslu. Viņas ekslibros parādās mītiskie tēli un leģendas, piemēram, “Leda ar gulbi” un “Eiropas nolaupīšana”, Venēra, kas veras spogulī, sieviešu figūras ar spārniem, nelabais ar āža kāju, sfinksas un citas mītiskas būtnes un simboli. Caur pievēršanos vēsturei J. Antimonova veido pati savu pasaules modeli. Grafiķe izmanto alegorijas, līdzības un metaforas, lai veidotu sapnim līdzīgu estētiku vai sirreālistisku tēmas interpretāciju, veikli apvienojot dažādus stilus un laikmetus, tiešumu un nosacītību, dokumentalitāti un fantāziju.
Izstādē ietverti arī pārsteidzoši, maz zināmi materiāli par Jeļenas Antimonovas radošo darbību, rādot viņas talanta daudzpusību. Video formātā apskatāms autores 1996. gadā tapušais pašizdoklis ar nerātno dainu ilustrācijām, kas veidotas tolaik vēl maz pielietotajā un inovatīvajā datortehnikā. Tāpat citiem atklājums būs mākslinieces dienasgrāmatas. Izstādē apskatei izlikts 1983. gadā plānotājs ar autores piezīmēm, kā arī dzirdami ieskaņoti tā fragmenti. Vitrīnā apskatāmi krāšņie, viduslaiku manuskriptu iedvesmotie iesējumi, ko J. Antimonova veidoja 1980. gadu sākumā ādas mākslinieciskās apstrādes studijā “Plastika”. Izstādē eksponētie oforti, litogrāfijas, ekslibri un citi mākslas darbi pieder mākslinieces ģimenei, LNB krājumam, kā arī privātkolekcijām.
Izstādes saturu veidojuši Dmitrijs Zinovjevs un Anda Boluža, dizains – Andrejs Lavrinovičs.
Izstādes ietvaros rubrikā “Sarunas izstādēs” izveidots raidieraksts “Kurš paliks mākslas vēsturē?” Sarunā par jautājumiem – kāpēc citi mākslinieki paliek mākslas vēsturē, bet citi tiek aizmirsti? ; vai tā ir nejaušība, vai likumsakarība? – piedalās četri mākslas vēsturnieki: Ieva Astahovska, Ieva Lejasmeijere, Dmitrijs Zinovjevs un Anda Boluža.
Foto: Publicitātes
