No 4. maija līdz 24. jūlijam atjaunotajā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā skatāma pirmā izstāde – “Miervaldis Polis. Ilūzija kā īstenība”.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs atklāj Lielo izstāžu zāli ar līdz šim vērienīgāko pazīstamā mākslinieka Miervalža Poļa (dz. 1948) darbu skati, kas aptver visus viņa radošās darbības periodus, liecinot par daudzām nozīmīgām epizodēm Latvijas mākslā pēdējo četrdesmit gadu laikā. Izstādē eksponēti gandrīz 200 mākslas darbi – gleznas, zīmējumi, kolāžas, kā arī plašs dokumentālais materiāls, kas strukturēts vairākās tematiskās sadaļās.
Vēl studējot Latvijas Mākslas akadēmijā, 20. gadsimta 70. gados Polis drosmīgi un skaļi ienāca mākslas dzīvē kā viens no pirmajiem fotoreālisma pārstāvjiem Padomju Savienībā, attīstot šo stilistiku subjektīvās formas un tēmu variācijās. Atšķirībā no citiem virziena pārstāvjiem, viņš labprāt strādāja arī maza izmēra formātos, fotogrāfijas imitācijai izmantojot paša un citu autoru uzņemtus kadrus un reizēm kombinējot tos ar fantāziju. Mākslinieku interesēja realitātes uztvere un realitātes atspoguļošanas mehānismi, kam viņš pievērsa uzmanību gan savā radošajā praksē, gan rūpīgās mākslas vēstures un filozofijas studijās. Atsevišķos darbības periodos Miervaldis Polis pievērsās gleznošanai no dabas vai brīvai kompozīciju sacerei, tomēr pārsvarā par pamatu gleznām un zīmējumiem izmantoja attēlu. Ar apbrīnojamu tehnisko virtuozitāti savās “klusajās dabās” ar grāmatām, pastkartēm, fotogrāfijām un avīžu izgriezumiem viņš uzbūra optisku ilūziju par priekšmetu materialitāti un fizisko apjomu.
Performancē, ko pats autors Miervaldis Polis dēvēja par “spontāno” vai “fantomu teātri”, plašu atpazīstamību iemantoja viņa 1986. gadā dibinātais “Ego centrs” un 1987. gadā radītais Bronzas cilvēka tēls. Poļa akcijas gandrīz vienmēr notika atvērtā publiskā telpā un bija orientētas uz mijiedarbi ar nejaušu skatītāju – garāmgājēju. Pastaiga pa Rīgu, kolektīva ubagošana Brēmenē, tikšanās ar Balto cilvēku Helsinku samitā, saulespuķu sēkliņu tirgošana pie Laimas pulksteņa, kā arī Bronzas cilvēka pārtapšana par Balto cilvēku ir vienas no spilgtākajām viņa performatīvās darbības epizodēm.
Visplašāko izstādes daļu veido Miervalža Poļa gleznotie portreti. Šis žanrs mākslinieku saistījis jau kopš studiju gadiem un pakāpeniski kļuvis par vienīgo viņa glezniecībā. Blakus pašportretiem un tuvinieku portretiem, starp meistara modeļiem izceļami daudzi nozīmīgi kultūras, biznesa un politiskās elites pārstāvji, tostarp divi Latvijas Republikas prezidenti un trīs Rīgas domes priekšsēdētāji. Daudzi no šiem portretiem nekad nav bijuši publiski eksponēti.
Komunikācijai ar apmeklētājiem izstādē būs izmantotas daudzveidīgas satura interpretācijas formas no klasiskiem ekskursiju un radošo darbnīcu piedāvājumiem līdz performancēm. Katram izstādes viesim būs pieejams bezmaksas ceļvedis latviešu, krievu vai angļu valodā ar kuratores un rakstnieku komentāriem par atsevišķām ekspozīcijas sadaļām un mākslas darbiem. Bērniem, Miervalža Poļa daiļrades iepazīšanai, paredzētas darba lapas ar iesaistošiem uzdevumiem. Pēc iepriekšējas pieteikšanās tiks rīkotas arī eļļas glezniecības un aplikācijas darbnīcas. Katru nedēļas nogali iepriekš izziņotos laikos notiks bezmaksas ekskursijas latviešu, krievu un angļu valodā. Ar lekciju aicināta uzstāties mākslinieka monogrāfijas autore Eimija Brizgale. Maijā, jūnijā un jūlijā ar performancēm muzeja pagalmā uzstāsies mākslinieki Krista Ose, Anda Lāce un Ivars Grāvlejs.
Izstādē eksponēti darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Valsts prezidenta kancelejas, Rīgas Domes, Mūkusalas Mākslas salona, Rutgersa Universitātes Zimmerli Mākslas muzeja (ASV), Latvijas Mākslinieku savienības muzeja, Tartu Mākslas muzeja (Igaunija), Tukuma muzeja, Jūrmalas pilsētas muzeja, Latvijas Lauksaimniecības muzeja, Dobeles Mūzikas skolas, ABLV Bank kolekcijas Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejam, Radisson Blu Daugava, Dr. Gunta Belēviča, Valērija Belokoņa, Gregorija Bermana, Čebotarenoku ģimenes, Čira, Gaiļu ģimenes, Raimonda Gerkena, Aināra Gulbja, Ata Ieviņa, Jūlija Krūmiņa, Dr. med. Truca-Hāgena Legarta, Gunas Leiškalnes-Rokas, Leiškalnu ģimenes, Ulda Razuma, Sarmītes Sīles, Nellijas Zonnes, Dinas un Jāņa Zuzānu, Astrīdas Zvirbules, autora un citām privātām kolekcijām, kuru īpašnieki vēlējās palikt anonīmi.
Izstādē eksponēti dokumentāli materiāli no Latvijas Laikmetīgās mākslas centra, Latvijas Televīzijas, Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva, ABLV Bank kolekcijas Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejam, kā arī Ata Ieviņa, Aivara Liepiņa, Zigurda Vidiņa un Miervalža Poļa privātajiem arhīviem.
Foto: Publicitātes
