8. decembrī Latvijas Nacionālajā operā notiks Pētera Čaikovska operas “Jevgeņijs Oņegins” jauniestudējuma pirmizrāde. To veido muzikālais vadītājs Ainārs Rubiķis, diriģents Jānis Liepiņš, režisore Rēzija Kalniņa, scenogrāfs Mihails Kramenko, kostīmus veido modes zīmols “Amoralle”, kustību režisore ir Ilze Zīriņa, gaismu mākslinieks – Sergejs Skorņeckis.
Titullomu interpretēs Jānis Apeinis vai Rihards Mačanovskis, Tatjana būs Dana Bramane vai Evija Martinsone, Ļenskis - Raimonds Bramanis, Mihails Čuļpajevs vai Juris Jope, Olga – Oksana Volkova vai Laura Grecka, Gremins – Krišjānis Norvelis vai Romāns Poļisadovs, Larina – Kristīne Zadovska vai Aira Rūrāne, Aukle – Ilona Bagele vai Andžella Goba.
Pētera Čaikovska opera “Jevgeņijs Oņegins” pasaules pirmizrādi piedzīvoja 1879. gadā Maskavas Mazajā teātrī. Pēc Aleksandra Puškina romāna dzejā motīviem operas libretu radīja pats komponists un viņa domubiedrs Konstantīns Šilovskis. Rīgā “Jevgeņijs Oņegins” pirmo reizi iestudēts jau 1896. gadā. Jaunais iestudējums būs divpadsmitais šīs operas uzvedums Latvijā.
“Kādēļ cilvēkam ir tik grūti, nepanesami bez Mīlestības un kāpēc ir tik grūti mīlēt? Kas ir Mīlestība? Ko mēs katrs definējam izrunājot šo vārdu? Ko mēs slēpjam aiz vārda Mīlestība? Kas rada priekšstatus par to, kādai vajadzētu būt Mīlestībai? Kā tai vajadzētu izpausties? Kas ir pareizi vai atbilstoši mūsu katra priekšstatam. Katrā cilvēkā mīt Tatjana – Mīlestību alkstoša dvēsele. Vienīgi ne vienmēr mūsu izvēlētais „mīlestības objekts” dzīvē atbilst mūsu ilūzijām. Kādēļ Mīlestība sāp? Varbūt tādēļ, ka vienmēr ir jūtama Nāves vai Nebūtības klātbūtne?” uzdod jautājumus Rēzija Kalniņa. “Jevgeņijs Oņegins” ir režisores debija Latvijas Nacionālajā operā. Iepriekš viņa ar panākumiem Novosibirskas Akadēmiskajā Operas un baleta teātrī iestudējusi vairākas izrādes – “Traviata”, “Kara rekviēms”, “Žanna d'Arka uz sārta”, “Mesa”.
Starptautisku atzinību guvušais latviešu diriģents Ainārs Rubiķis Latvijas Nacionālajā operā atgriežas pēc vairāku gadu pārtraukuma, iepriekš viņš šeit diriģējis Mocarta operas “Dons Žuans” un “Burvju flauta”, kā arī Kristapa Pētersona operu “Mihails un Mihails spēlē šahu”. Šosezon Ainārs Rubiķis strādā arī Bāzeles operā, Berlīnes Komiskajā operā, Čikāgas Liriskajā operā, Somijas Nacionālajā operā un citur.
Latvijas Nacionālās operas skatītājiem “Jevgeņijs Oņegins” būs pirmā satikšanās ar iestudējuma vizuālā tēla veidotājiem. Krāšņus kostīmus jauniestudējumam rada modes zīmola “Amoralle” veidotāja Inese Ozola. Par “Amoralle” kolekcijām ar atzinību
izsakās Vogue, L'Officiel, Marie Claire un citu starptautisko modes izdevumu redaktori. Savukārt Mihails Kramenko ir galvenais scenogrāfs Gesher teātrī – vienā no vadošajiem Izraēlas teātriem, kas piedalās festivālos visā pasaulē (Bārbikana centrā Londonā, Linkolna centrā Ņujorkā u.c.). Ieguvis piecas Izraēlas Teātra balvas kā Gada labākais scenogrāfs un vienu – kā Gada labākais kostīmu mākslinieks.
Latvijas Nacionālās operas un baleta galvenais patrons kopš 2015. gada ir Latvijas lielākais interneta un televīzijas uzņēmums Lattelecom. Izmantojot Lattelecom tehnoloģiju iespējas, tiek veicināta Latvijas Nacionālās operas repertuāra pieejamība.
Iestudējuma tapšanu atbalsta LNK Industries.“Tik mazai valstij kā Latvijai, lai to pamanītu un cienītu, īpaši svarīga ir izcilība. Katrs augstvērtīgs projekts vai tas būtu kultūras pasākums vai izcili uzbūvēta ēka ir no svara. Tādēļ mūsu uzņēmumam ir patiess gandarījums atbalstīt tādus kultūras projektus, kas iedvesmo un ir patiesi augstvērtīgi. Kultūra nosaka pamatu tam, kas mēs esam un kas gribam būt. Tai ir nozīmīga loma personības un nākamo paaudžu audzināšanā. Esmu pārliecināts, jo lielāks ir kultūras ieguldījums cilvēkos šodien, jo labāka nākotne sagaida mūsu valsti rītdien”, uzsver AS “LNK Industries” valdes loceklis Jevgenijs Locovs.
Nākamās “Jevgeņija Oņegina” izrādes 9. un 10. decembrī, 20. janvārī un 16. februārī.
Biļetes var iegādāties Latvijas Nacionālās operas un “Biļešu Paradīzes” kasēs, kā arī internetā.
Foto: Publicitātes
