Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) ceturtdien, 15. februārī, plkst. 19.00 Lielajā ģildē aicina uz kamermūzikas koncertu “No Parīzes līdz Berlīnei”.
Koncertprogrammas centrā – Francijas un Vācijas komponistu seksteti pūšaminstrumentiem un klavierēm. Teju visi no programmā iekļautajiem opusiem Latvijā skanēs pirmo reizi. Kopīgā kameransamblī koncertā vienosies LNSO mūziķi: flautiste Egija Sproģe, obojists Egils Upatnieks, klarnetists Mārtiņš Circenis, fagotists Raimonds Gulbis, mežradznieks Māris Evelons un pianiste Evelīna Jēkabsone.
Ideja par šī LNSO kamermūzikas cikla koncerta koncepciju radās Parīzē, mūziķiem atrodoties Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra koncerttūrē. Divu parīziešu opusiem blakus izskanēs divi Berlīnes komponistu darbi. Varbūt Berlīne var kļūt par nākamo mūziķu pieturvietu?
Pūšaminstrumentu kvintets ir īpašs ar savu neparasto skanisko dabu – katrs no ansambļa instrumentiem ir tembrāli atšķirīgs un spēj pildīt kā ansambļa, tā solista lomu, tādējādi mūzikas audumā atklājas krāsainas saspēles iespējas, savukārt klavieru partijas pievienošana sastāvam radošās idejas un skanējumu bagātina ar krāšņām faktūras iespējām.
Teodora Blūmera (1881-1964) Sekstets op. 45 pirmatskaņots 1922. gadā un veidots aizraujošā un niansētā variāciju formā. Pats komponists darbojās ne tikai kompozīcijā, bet savulaik vairākus gadus arī diriģējis Drēzdenes Radio orķestri.
Šveiciešu komponists Pauls Juons (1872-1940) studējis Berlīnes Mūzikas augstskolā, kur vēlāk strādājis par kompozīcijas profesoru, izskolojot virkni atzinīgi vērtētu skaņražu. Sekstets klavierēm un pūtēju kvintetam op. 51 ir enerģiski piesātināts darbs, kas rezultējas spirdzinošā finālā.
Franču komponistes Luīzes Farenkas (1804-1875) Sekstetā klavierēm un pūtēju kvintetam op. 40 klavieru partijā atspoguļojas arī pašas autores virtuozais pianisms.
Savukārt Fransisa Pulenka (1899-1963) Sekstets klavierēm un pūtēju kvintetam mūsdienās tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem un populārākajiem konkrētā žanra darbiem. Komponista mūziku raksturo melodijas vienkāršība, sulīgas, svaigas harmonijas, kā arī ietekme no tā laika populārās mūzikas – dažādām dejām un džeza.
Foto: Publicitātes
