10. martā plkst.19.00 Rīgā, VEF Kultūras pilī, un drīzumā arī citviet Latvijā atkal būs iespēja baudīt 21.gs. pirmās latviešu oriģināloperetes «Trīs zvaigznes. Zigfrīds» ekranizēto versiju. Pēc patiesiem notikumiem veidotajā komponista Platona Buravicka un libreta autora Jura Hirša operetē – biogrāfiskajā stāstā par izcilo politiķi Zigfrīdu Annu Meierovicu – piedalās izcili solisti: tenors Valters Gleške (Zigfrīds A. Meierovics), soprāns Sonora Vaice (Kristīne Bakmane), soprāns Jolanta Strikaite (Anna Meierovica). Filmas režiju un montāžas režiju veidojusi latviešu režisore un dramaturģe Dace Micāne-Zālīte. Izrāde tikusi izvirzīta LSM gada balvas kultūrā «Kilograms kultūras 2021» ziemas balsojumam kategorijā «Pārsteigums».
«Platona Buravicka mūzika jau kopš pirmā mirkļa mani aizrāva un iedvesmoja. Izbaudīju katru procesa posmu un mēģināju šo lomu izdzīvot un patiesi sajust Meierovica misijas apziņu un lielo mīlestību uz savu zemi. Manuprāt, Meierovics iemieso patiesu, pašaizliedzīgu un, var pat teikt, pārdrošu patriotismu un mīlestību uz savu zemi, savu tautu un nāciju. Bez viņa ieguldījuma, iespējams, mēs savu neatkarību tā arī nebūtu ieguvuši,» pauž tenors Valters Gleške, kurš šajā iestudējumā atveido Z. A. Meierovicu, piebilstot: «Mums ir uzdāvināta dāvana – mūsu Latvija. Ticu, ka arī šodien ir cilvēki, kuri mīl savu zemi, un ja būtu nepieciešams, maksātu arī visaugstāko cenu par savas zemes aizstāvēšanu. Vēlos ar šo darbu iedvest lielāku patriotismu un nacionālo apziņu skatītājos!»
Savukārt operdīva Sonora Vaice, kura iejutusies Kristīnes Bakmanes lomā, runājot par šo iestudējumu, citē savas varones dziesmas tekstu (tā autors ir aktieris un libreta autors Juris Hiršs): «Cik savādi mums iedalītas lomas, / Un katram viena vien, ko izdzīvot! / Gan pāvestam no pašas svētās Romas, / Gan ubagam, uz ielas stūra nosalstot... / Cik melodiju, soļu manai dejai dots?»
Operdziedātāja Jolanta Strikaite, kura atveido Meierovica sievu Annu, uzsver: «Zigfrīds Anna Meierovics bija personība, kas spēlējusi lielu lomu mūsu valsts izveidošanā. Mums palikuši stāsti, vēsturiskās liecības par viņa diplomāta gaitām, mēs varam lasīt viņa rakstītās vēstules sievai Annai, kurās atklājas lielas ilgas un rūpes par ģimeni. Neskaitāmie prombūtnes mēneši līdzi nesa pastāvīgu neziņu par mājiniekiem un tautas likteni tik sarežģītajos kara apstākļos. Un tomēr – visam pāri ticība, ka Latvija ir tiesīga ieņemt suverēnu vietu uz pasaules kartes.» Tāpēc, viņasprāt, šodien, šajā sarežģītajā laikā, kad cilvēki cīnās viens pret otru, svētīgi ir atgādināt par Latvijas valsts pirmsākumiem. «Par cenu, kāda maksāta, lai mēs varētu dzīvot brīvā, demokrātiskā valstī. Par ticību, ka arī šodien mēs varam būt vienoti kopīgam mērķim – dzīvei tādā zemē, kurā jūtamies labi un pasargāti.»
Pēc patiesiem vēsturiskiem notikumiem veidots, operetes – biogrāfiskā stāsta – ekranizējums ir aicinājums atcerēties, kā dzima neatkarīga Latvijas valsts. Operetes teātra veltījums Latvijai valsts simtgadē stāsta par Zigfrīdu A. Meierovicu, kurš panāca Latvijas valsts dibināšanu de facto un de jure, un ataino notikumus no laika, kad Meierovics bija Bēgļu komitejas biedrs, līdz pat nāves brīdim, kad viņš ir jau starptautiski atzīts diplomāts.
Komponists Platons Buravickis un libreta un dzejas autors Juris Hiršs, atsaucoties Latvijas Operetes fonda ierosmei, radījuši pirmo 21. gadsimta latviešu oriģinālopereti. Tās muzikālajā audumā žanriski mijiedarbojas operete, mūzikls, reps, valši, tango. «Daudzpusīgi talantīgā Platona Buravicka radītā, izcilā, laikmetīgā mūzika solistiem un simfoniskajam orķestrim būs absolūti negaidīts pārsteigums mūzikas gardēžiem. Interesanti, ka komponists intervijās ir izteicies, ka viņš pats sevi šajā darbā nepazīst: tajā parādās vitāla, svaiga, līdz šim komponista daiļradē nedzirdēta lirika, brīnišķīgi gaiši dzidra, romantiska un mūsdienīga melodika. Tā kopā ar Jura Hirša romantisko, saturiski piepildīto dzeju, kā spārnojošs iedvesmas avots, paliekot vēl ilgi klausītāju dvēselēs un sirdīs, savijas ar laikmeta ainu raksturojošu skaņu partitūru, ko muzikāli prasmīgi un smalki interpretējis diriģents Valdis Butāns, iestudējuma muzikālais vadītājs,» stāsta izrādes idejas autore Agija Ozoliņa-Kozlovska.
Lomās: Aivars Krancmanis (basbaritons), Andris Daņiļenko (baritons), Andris Kipļuks (tenors), Jānis Kirmuška, Edgars Lipors, Matīss Millers, Henrijs Kozlovskis (Alfr. Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskola), Adams Vaicis (Rīgas doma kora skola), Ernests Vīgners (J. Mediņa Rīgas mūzikas vidusskola), Dāvids Kristofers Loks (J. Mediņa Rīgas mūzikas vidusskola), balss Sacrum Caritate Valts Butāns, dejotāji: Roberta Gailīte, Kate Ikauniece, Edvards Kurmiņš, Aigars Larionovs ēnu teātra valodā vizualizē tēlu personību dvēseli. Operetes teātra simfoniskais orķestris.
Radošā komanda: režisore, režisore-inscenētāja, montāžas režisore Dace Micāne-Zālīte, muzikālais vadītājs, diriģents Valdis Butāns, horeogrāfe, laikmetīgās un vides dejas speciāliste Lilija Lipora, māksliniece, māksliniece-inscenētāja Sandra Strēle, kostīmu māksliniece Odetta Birmane, scenogrāfijas veidotājs Rolands Strelčs, grima māksliniece Liāna Repule. Filmēts Lauteres muižā (Madonas novadā). Filmu veidojusi Edart TV filmēšanas un montāžas grupa. Projekta idejas autore – Agija Ozoliņa-Kozlovska, projekts tapis pēc Latvijas Operetes fonda pasūtījuma, producents Operetes teātris.
Iestudējuma PATRONS: Ieva un Robins Hulls (Šveice, Robin Hull). Iestudējums iekļauts Latvijas valsts simtgades programmā, un tas tapis ar VKKF mērķprogrammas «Latvijai 100», Rīgas domes, ALA Kultūras fonda, Latvijas Operetes fonda un Madonas novada domes līdzfinansējumu.
Foto: Publicitātes
