Valsts ārstu rezidentūras studijām tērē miljonus, taču studenti šo specialitāti izvēlas arvien retāk, dodot priekšroku tādām, kurās strādājot varēs nopelnīt privātajā sektorā, ceturtdien vēsta laikraksts "Diena".
Šogad ar pirmo konkursu Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) neizdevās piepildīt desmit valsts budžeta vietas rezidentūrā ķirurģijā, viena palika brīva, tāpēc būs otrs konkurss. Arī kopumā arvien mazāk studentu izvēlas specialitātes, par kurām ir skaidrs – nopelnīt nevarēs un na zināms, kā būs ar darba atrašanu, norāda avīze. Par to liecina arī populārākās studentu izvēle - RSU rezidentūrā pēdējos gados tā ir ginekoloģija, dermatoloģija, oftalmoloģija, arī psihiatrija. Līdzīgas tendences ir arī Latvijas Universitātē. Šīs jomas saistītas arī ar labām privātās medicīnas iespējām.
Augstskolu mācībspēki atzīst - lai arī ķirurģija nav starp pašām nepopulārākajām specialitātēm, ķirurgi ir uzskatāms piemērs, kā studentu izvēli ietekmē problēmas veselības aprūpes sistēmā. Izvēloties specialitāti, studenti apzinās, ka slimnīcās virkne plānveida operāciju vairs nenotiek, tādējādi viņi nevarēs pilnībā apgūt mācību procesu, zina arī, ka atalgojums pēc rezidentūras beigšanas būs zems, jo privātprakses iespējas ķirurģijā ir samērā nelielas.
Lielāks konkurss ir uz specialitātēm, kurās strādājot varēs apvienot publisko sektoru ar privāto medicīnu un nopelnīt. Šis gads arī zīmīgs ar to, ka vairāk studentu pēc pamatizglītības medicīnā beigšanas neturpina studijas rezidentūrā, bet dodas strādāt uz mācību hospitāļiem ārvalstīs. RSU ziņas ir vismaz par sešiem studentiem, kas nolēmuši doties uz Vāciju.
Arī Stradiņa slimnīcas Izglītības un zinātnes departamenta direktors asinsvadu ķirurgs profesors Dainis Krieviņš saka – arvien mazāk konkursos uz rezidentūras vietām var redzēt motivētus studentus. "Ir specialitātes, kurās attieksme ir tāda – sešus gadus pasēdēju augstskolā, pabeidzis esmu, vakar nosapņoju, ka iešu uz kardioloģiju," viņš norāda.
Arī ķirurģijā šogad pieņemti visi, kas pieteicās, un līdz ar to ir problēma, ka nav iespējams atlasīt labākos. Jautāts, vai vispār vajag tik daudz studentu pieņemt šajā specialitātē (šogad LU un RSU pieņem 12), Krieviņš uzsver - vajag, jo arī reģionos sāk trūkt ķirurgu. Turklāt ļoti augsts esot ķirurgu vidējais vecums.
Savukārt RSU profesors Jānis Vētra norāda, ka ķirurga kvalifikācijai ir tieša saistība ar operāciju skaitu, kas pēdējos gados ir nepietiekams: "Augustā jau būs pagājuši divi gadi, kopš valsts nefinansē plānveida ķirurģiju. Daudzi ķirurgi no tiem, kuri ir, zaudē kvalifikāciju, jo nav ko operēt." Tomēr problēmas mēdz būt ar šaurajām specialitātēm, proti, rezidents mācās, piemēram, piecus gadus, taču solīto darbvietu nesaņem, jo valsts finansējums nozarei samazināts.
RSU viena medicīnas studenta izmaksas gadā ir 3242 lati, sešos studiju gados valstij viena studenta pamatizglītība medicīnā izmaksā 19 452 latus. Ja students izvēlas studijas turpināt rezidentūrā, kas ilgst trīs līdz sešus gadus atkarībā no specialitātes, klāt par viena studenta izglītību jāpieskaita vēl no 30 500 līdz 60 984 lati.
Kāds būs budžeta vietu skaits un kā tās dalīsies pa specialitātēm, lemj Veselības ministrija (VM), kura izvērtē virkni datu – ārstniecības iestāžu, asociāciju ieteikumus un pieprasījumu, pensionēto ārstu skaitu specialitātē un citus faktorus. Pēdējos gados īpašu akcentu VM liek uz ģimenes medicīnu, šajā un iepriekšējā mācību gadā krietni palielināts budžeta vietu skaits ģimenes ārsta specialitātē. Pirmoreiz pēdējo piecu gadu laikā ir budžeta vietas geriatrijas un paliatīvās aprūpes specialitātēs. VM pārstāvis Reinis Joksts saka – ņēmām vērā demogrāfiskos rādītājus, iedzīvotāji noveco.
Aizkulisēs ārstu vidū neizpratni izpelnījusies šogad valsts budžeta vietu vidū parādījusies viena plastikas ķirurga vieta. Joksts to skaidro, ka jau iepriekšējos gados bija studenti, kas šo specialitāti bija gatavi apgūt par maksu, tātad ir pieprasījums, turklāt VM ņēmusi vērā ārvalstu datus par nepieciešamo speciālistu skaitu.
Kopumā 2011./2012. mācību gadā ir 207 budžeta vietas rezidentūrā. Visvairāk – 40 – vietu ir ģimenes ārsta specialitātē; 25 – internista, 12 – pediatra, arī ķirurga, 9 – psihiatra, 8 - anesteziologa, reanimatologa, 5 – radiologa diagnosta, neatliekamās medicīnas ārsta, kardiologa, 4 – bērnu psihiatra, geriatra, ginekologa, dzemdību speciālista, patologa, reimatologa, gastroenterologa.
Avots: nra.lv
