Negaidīti 71 gada vecumā mūžībā aizgājusi aktrise Latvijas Nacionālā teātra aktrise Ingrīda Andriņa, informē teātrī.
Aktrise Ingrīda Andriņa ir dzimusi Līgo dienā- 23. jūnijā, pagājušajā gadā viņa nosvinēja savu 70. dzimšanas dienu. Arī viena no viņas skaistākajā lomām saistās ar šiem gada visgaišākajiem, vismītiskākajiem svētkiem, spēlēta viņas skatuves gaitu rītausmā- R. Blaumaņa Ieviņa „Skroderdienu” 1969. gada iestudējumā- trausla, līriska būtne, kurā ir visai maz no vēlāko iestudējumu Ieviņu pindaciskās nešpetnības. Kā tai zināmajā dzejnieka K. Vērdiņa tēlojumā par aktrises ceļu no Ieviņas līdz slavenajām vecenēm- Ingrīda šo Silmaču māju personāžu izdzīvojusi pieticīgāk- no ganu skuķa līdz šomāju kalponītei cauri vairākiem iestudējumiem -un tad jau arī kā Līgo vakara viešņa...
Ingrīda Andriņa aktrises meistarības pamatus apguvusi savā laikā Latvijā plaši zināmajā Maskavas Valsts kinematogrāfijas institūtā. Tāpēc arī viņas radošās biogrāfijas nozīmīgākā daļa saistās ar kino – šis lomu saraksts ir visai garš, daudzas no tām atveidotas citu valstu filmās, kā Agnese „Pēdējā relikvijā”, Annemarija „Ceļš uz Rībecāli” u.c.
Teātrī viņai kaut kur traucēja laikam tas specifiski atšķirīgais, kas šķir skatuvi no ekrāna- šīs „iekonservētās” aktieru mākslas. Bet Ingrīda – tik ļoti sievišķīgā būtne – reiz savu dzīvi saistījusi ar Nacionālo teātri – pacietīgi un vīrišķīgi ir gājusi cauri aktiera mūžam- kā” brīnišķai dziesmai”, kur zaudējumu ir vairāk kā ieguvumu un gandarījuma.
Dāvājusi dzīvību dēlam, viņa it kā ieguva „otro elpu”, mēģināja un prata aiziet no sava skaistā paštēla, pārliecinot, ka viņai pa spēkam arī raksturlomas – kā Virdžīnija Ī. Žamiaka „Hamilkara kungā”, kritiķe Matiola P. Pētersona „Meteorā”, Cipkina Ņ. Pavlovas „Vagoniņā”, kalpone Lilija P. Rozīša „Ceplī” ... Attieksmi pret pat vismazāko uzdevumu kopīgi radīta mākslas darba vārdā jaunā paaudze noteikti varētu mācīties no Ingrīdas Andriņas.
Foto: Publicitātes
