Vasaras mēnešos reģistrēto trūcīgo skaits oficiāli samazinās, tomēr salīdzinājumā ar pagājušo gadu trūcīgo skaits ir vismaz par 20 000 cilvēku vairāk, liecina Labklājības ministrijas dati.
Pašvaldības dažādi vērtē situāciju par to, vai saplānotās naudas sociālajai palīdzībai būs pietiekami, tomēr sociālās jomas speciālisti ir vienisprātis – trūcīgo, maznodrošināto skaits nu gan nemazinās, lai arī kādus brīnumus neteiktu par valsts atkopšanos pēc krīzes. «Sāpīgākais, ka trūcīgo kategorijā iekļūst cilvēki, kur abi vecāki strādā! Vienkārši algas ir ļoti mazas. Šiem cilvēkiem mēs nevaram neko pārmest, viņi strādā!» sarunā ar Neatkarīgo saka Bauskas novada Sociālā dienesta vadītāja Iveta Kubliņa. No sociālā spilvena līdzekļiem pašvaldībām tiek nodrošināts 50 % līdzfinansējums garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalstu un 20 procentu – dzīvokļa pabalstu izmaksai. Pašvaldības apkopo informāciju, un no valsts sociālās drošības tīkla saņem līdzfinansējumu.
Šāgada sešos mēnešos no sociālā drošības tīkla stratēģijas līdzekļiem dzīvokļa un GMI pabalsta līdzfinansējumam ir izlietoti jau 69 procenti no visam gadam paredzētajiem līdzekļiem, tātad naudas, visticamāk, pabalstu līdzfinansējumam pietrūks.
Rēzeknē visvairāk bažījas par nākamo gadu, jo no Labklājības ministrijas (LM) saņemts projekts uz 50 lappusēm, kurā ministrija plāno vispār atteikties no GMI, tā vietā paredzot pabalstu pamatvajadzību nodrošināšanai. «Pagaidām nezinām, vai pareizi saprotam, bet būs viens pabalsts, kas iekļaus pārtikas un dzīvokļa pabalstus,» norāda Rēzeknes Sociālās aprūpes pārvaldes vadītājas vietniece Valentīna Barišnikova. Otrkārt, pašvaldības satrauc tas, ka no nākamā gada vairs valsts nelīdzfinansēs GMI un dzīvokļa pabalstu izmaksu trūcīgajiem. «Bez dotācijām no valsts pašvaldības nespēj panest šo nastu,» uzsver speciāliste.
Vai naudas sociālajai palīdzībai šogad pietiek? 2011. gadā sociālajiem pabalstiem plānotais budžets ir 1,4 miljoni latu, un, lai arī līdz jūlijam pabalstos izmaksāti jau 976 686 lati jeb 69 procenti no visam gadam plānotās summas, šogad pabalstiem paredzēto līdzekļu varētu būt pietiekami. «Dzīvokļa pabalstus – tie tiek izmaksāti reizi gadā – lielākā daļa klientu jau ir saņēmuši,» pamato Pabalstu nodaļas vadītāja Ināra Bule. To var redzēt arī pēc datiem: dzīvokļa pabalstiem šāgada sešos mēnešos izlietoti 80 % no gada summas.
V. Barišnikova gan spriež, ka augustā apkopos jaunākos datus un, iespējams, rudenī būs budžeta grozījumi, jo «varētu būt uz rudeni vairāk jauno klientu, kuriem būs nepieciešama palīdzība». Palīdzības lūdzēju skaits mazāks noteikti nepaliek, un vairāk vai mazāk tas viss ir uz pašvaldību pleciem.
Valmieras Sociālā dienesta vadītājas vietniece Jana Beķere atzīst, ka trūcīgo personu skaits, lai arī ne strauji, tomēr arvien turpina palielināties. Tomēr, tā kā nauda rūpīgi saplānota un nav bijis neplānots trūcīgo cilvēku skaita pieplūdums, pirmajā pusgadā pabalstiem izlietots par 3,5 procentiem mazāk. «Naudas sociālo pabalstu izmaksai pašvaldībai pietiek,» secina Valmieras pašvaldībā.
Arī Bauskas novadā pirmajā pusgadā iztērēti jau 62 procenti gadam paredzētās pabalstu naudas, taču novada Sociālā dienesta vadītāja I. Kubliņa domā, ka vasarā «viss izlīdzināsies», jo ziemā vienmēr izdevumi pabalstiem ir lielāki nekā vasarā. Piemēram, izdevumi GMI un dzīvokļa pabalstiem martā bija 57 901 lats, bet jūnijā – 27 239 lati. «To varam apgalvot pilnīgi droši – trūcīgo skaits nemazinās, šādām cerībām nav nekāda pamata, nejūtam, ka situācija uzlabojas. Pat vēl trakāk – par trūcīgiem atzīst cilvēkus, kuri strādā. Ko mēs varam teikt viņiem, uzlikt par līdzdarbības pasākumu, ja viņi jau strādā, vienkārši algas ir ļoti niecīgas, un ja ģimenē ir bērni...» nopūšas I. Kubliņa. Sāp sirds arī par pensionāriem, kuriem pāris latu virs noteiktās trūcības robežas neļauj saņemt pabalstus.
Sociālā dienesta vadītāja spriež, ka līdzekļu pabalstiem šogad pietiks, bet «līdz ar nagiem», situāciju nevar saukt par stabilu, esot bail, vai rudenī strauji nepieaugs trūcīgo skaits, kā arī – kas būs nākamgad, vai saglabāsies valsts atbalsts pabalstu izmaksā?
Riebiņu novada domes priekšsēdētājs Ilmārs Meluškāns sacījis, ka situācija ar pabalstu izmaksu ir dramatiska – salīdzinājumā ar pagājušo gadu pašvaldība pabalstos ir izmaksājusi divkārt lielāku summu.
Avots: nra.lv
